RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Potenciālos reemigrantus atgriezt Latvijā ar algu diez vai izdosies – piemēram, Kanādā debesskrāpju apkalpes darbinieki saņem tikpat daudz, cik Latvijas prezidents. Daudz svarīgāk tiem, kuri vēlētos atgriezties, ir iespēja audzināt bērnus, paziņoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekta koordinatore Rīgas reģionā Ramona Liepiņa-Krauja.
Pēc viņas sacītā, viens no trim galvenajiem faktoriem, kuriem ir nozīme reemigrantu lēmuma pieņemšanā par atgriešanos Latvijā, alga ieņem tikai trešo vietu, raksta Dienas Bizness.
"Pirmajā divās – vēlme audzināt bērnus Latvijā un vēlme dzīvot mājās, savā dzimtenē," pateica Liepiņa-Krauja.
Viņa paskaidroja, lai vai kā pēdējā laikā augtu algas Latvijā, tās tomēr nevar būt salīdzināmas pēc to apmēra ar Amerikas vai Rietumeiropas algām. Kaut arī daudzi uz ārzemēm aizbraukušie veic zemas kvalifikācijas darbus, viņu ienākumi mēdz būt lielāki, nekā tiem, kas strādā Latvijā augsti apmaksātos amatos.
"Konkrēts piemērs: ģimene no Latvijas aizbraukusi uz Kanādu, kur strādā debesskrāpju apkalpošanas jomā. Viņi atnāca pie manis uz konsultāciju un pastāstīja par to, ar ko nodarbojas. Nosauca arī savu algu līmeni. Pavaicāja, kur viņi varēs tikpat daudz nopelnīt Latvijā. Godīgi sakot, mūsu prezidentam ir aptuveni tāda alga, cik viņi saņem savā darbā Kanādā," pateica Liepiņa-Krauja.
Eksperte izsecināja, ka ar algām vien reemigrantus Latvijā neatgriezīsi. Pēc viņas domām, tiem, kas vēlētos atgriezties, pirmām kārtām jāpalīdz dzīvesvietas jautājumā un vietu nodrošināšanā bērnudārzos.
"Reemigrantiem valsts varētu palīdzēt ar lētu dzīvesvietu – uz pusgadu, gadu, kamēr cilvēki nenostāsties uz savām kājām. Parasti, pēc atgriešanās viņiem nav lielu uzkrājumu, lai iegādātos sev dzīvokli," norādīja koordinatore.
Latvija saskarusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.
Tāpat Latvijā uzsākts pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros šī gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Programmas ietvaros emigranti, kuri pametuši Latviju pirms vairāk kā trīs gadiem, atgriežoties dzimtenē varēs iegūt līdz deviņiem tūkstošiem eiro savam biznesa projektam. Lai to saņemtu, jāiesniedz pieteikums dalībai konkursā "Atgriešanās grants". Kopējais pieejamo līdzekļu apjoms reemigrantu biznesa idejām sastāda 180 tūkstošus eiro, tas ir sadalīts četru plānošanas reģionu vidū. Iesniegumu pieņemšana noslēdzās 25. septembrī. Tagad komisija vērtēs, kādas idejas ir dzīvotspējīgas.
