Lauku iedzīvotāju akās izsīkst dzeramais ūdens

© pixabayКолодец
Колодец - Sputnik Latvija
Pagaidām mājsaimniecībām nepieciešamo ūdeni iespējams atvest no upēm, dīķiem un ezeriem, taču, iestājoties aukstumam, ūdenstilpes klās ledus, un ūdens iegūšana sarežģīsies.

RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Daudzviet Latvijā vērojams dzeramā ūdens trūkums, vēsta Tvnet.lv.

Lauku māju akās izsīkst ūdens – tā līmenis ir ļoti zems. Diemžēl vēlāk, kad augsnes augšējais slānis sasals, ūdens līmenis kritīsies vēl vairāk. Ja ziema būs auksta, bez atkušņiem un lietus, ūdens trūkums turpināsies līdz 2019. gada pirmajiem mēnešiem.

Pagaidām lauku mājās, kur izsīcis ūdens akās, cilvēki izmanto citus ūdens avotus – upes, ezerus un dīķus. Tomēr tas nebūt nav universāls līdzeklis, jo līdz ar aukstuma iestāšanos ūdenstilpes klās ledus, un ūdens iegūšana kļūst apgrūtināta.

Pašreizējā katastrofālā situācija veidojusies vasarā vērojamā karstuma un sausuma rezultātā.

Уборка пшеницы - Sputnik Latvija
Likmes aug: lauksaimnieki Latvijā sausuma dēļ zaudējuši gandrīz 400 miljonus eiro

Pēc 2017. gada plūdiem Latviju pārsteidza jauna nelaime – 2018. gada sausums. Aizvadītajā pavasarī un vasarā gaisa temperatūra bija ļoti augsta, nokrišņu apjoms būtiski atpalika no klimatiskās normas.

Ziņots, ka Latvijā tika pārspēti 300 pagājušo gadu temperatūras rekordi, un tikai 10 gadījumos bija atzīmēta konkrētajai dienai rekordzema temperatūra.

Vasaras svelme ļoti iepatikās saules vannu un peldes cienītājiem, taču lauksaimnieki karstuma dēļ zaudēja lielāko daļu ražas. Bez lietus izžuva dārzi un lauki. Lopkopji bija spiesti nokaut mājdzīvniekus, kam trūka lopbarības. Būtiski cieta ogu, augļu un dārzeņu raža.

Jūlijā 25 pašvaldības vērsās pie Zemkopības ministrijas ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā, taču Krīzes pārvaldes padome nolēma, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana un īpaši pasākumi nav nepieciešami. Tā vietā padomes locekli izsludināja vispārēju stihisku nelaimi lauksaimniecībā.

Organizācijas "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pastāstīja, ka šogad dabas kaprīžu dēļ zemnieki cietuši zaudējumus 359 miljonu eiro vērtībā.


Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала