RĪGA, 22. novembris – Sputnik. Maskava un Minska ir norūpējušās par spriedzes pieaugumu Eiropā, kas saistīts ar NATO spēku paplašināšanos austrumu flangā un ASV nodomu izstāties no līguma par mazā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF), paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
"Protams, mēs runājām par situāciju militāri politiskās drošības jomā Eiropā, visā Eiroatlantijā. Šajā sakarā mēs paudām bažas par spriedzes pieaugumu Eiropas kontinentā, lielā mērā – NATO militārās aktivitātes pieauguma rezultātā pie mūsu robežām, kā arī sakarā ar Vašingtonas pausto nodomu izstāties no Līguma par mazā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidāciju," – politiķis paziņoja preses konferencē, ko organizēja kopā ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju.
Lavrovs informēja, ka situācija rada izaicinājumu Krievijas un Baltkrievijas došībai un prasa atbilstošu reakciju "gan no sabiedrotās valsts, gan Kolektīvās drošības organizācijas līguma viedokļa".
Krievijas ministrs norādīja, ka informējis Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko par rezultātiem, kādus nesušas pārrunas ar Vladimiru Makeju. Baltkrievijas līderis augstu novērtējis abu valstu ārlietu resoru savstarpējā darba rezultātus.
NATO samitā Varšavā 2016. gadā alianse pieņēma lēmumu par starpnacionālo bataljonu dislokāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā pēc rotācijas principa.
Pagājušajā nedēļā televīzijas un radio kompānija RTBF pavēstīja, ka Beļģijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu 2019. gadā paplašināt beļģu militāro klātbūtni NATO austrumu flangā. Vēstīts, ka nākamgad Beļģija uz četriem mēnešiem nosūtīs uz Baltijas jūru karalistes JKS fregati ar 175 cilvēku ekipāžu un mīnu tralētāju ar 45 cilvēku ekipāžu. Lietuvā plānots dislocēt četrus Berļģijas GKS iznīcinātājus-bumbvedējus F-16 un apmēram 55 beļģu karavīrus.
Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju (INF). Tramps apgalvojis, ka ASV līgumu izpildījušas, bet Krievija "nav ievērojusi vienošanos".
"Krievija pārkāpj vienošanos. Viņi to pārkāpj ilgus gadus. Es nezinu, kāpēc prezidents Obama neuzsāka pārrunas un neizstājās (no vienošanās – red.)," – paziņoja Tramps.
Komentējot savu lēmumu, ASV prezidents paziņoja, ka ASV nepieciešams "attīstīt šo bruņojumu". Viņš apgalvoja, ka ASV paplašinās kodolpotenciālu līdz brīdim, kad pārējie "atgūsies". Pēc tam Savienotās Valstis būšot gatavas apturēt šo procesu un sākt bruņojuma samazināšanu. Viņš skaidroja, pa paziņojums galvenokārt adresēts Ķīnai un Krievijai.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Maskava vēlētos saņemt sīkākus skaidrojumus, un piebilda, ka INF noteikumu laušana liks Krievijai veikt drošības pasākumus. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka jebkuras darbības šajā sfērā saskarsies ar pretdarbībām.
Pēdējā laikā Krievija un ASV apsūdzējušas viena otru par INF līguma pārkāpumiem. ASV Kongresā tika ierosināts izstrādāt dokumentu, kas apstiprinātu pret Krieviju vērstās apsūdzības. Tas ļautu Vašingtonai atkāpties no līguma, tāpat kā no vienošanās par PRA.
Savukārt Maskava vairākkārt apliecinājusi, ka izpilda visus līguma noteikumus. Pie tam ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Krievijai ir vairāki nopietni jautājumi ASV par vairāku līguma punktu izpildi.
Krievijas valdība norādīja, ka ASV izvieto Polijā un Rumānijā iekārtas, kas spēj palaist "Tomahawk" tipa spārnotās raķetes. INF līgums to aizliedz. Maskava uzsvēra, ka ASV izstrādā uzbrukuma bezpilota lidaparātus un finansē pētījumus sauszemes bāzes spārnotās raķetes izstrādāšanai.
Līgumu par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju 1987. gadā parakstīja Mihails Gorbačovs un Ronalds Reigans. Dokuments paredzēja likvidēt veselu raķešu bruņojuma klasi – šāviņus ar darbības rādiusu no 500 līdz 1000 un no 1000 līdz 5500 kilometriem.
Līdz 1991. gadam līgums tika izpildīts. Tā ietvaros Padomju Savienība likvidēja 1752 ballistiskās un spārnotās raķetes, ASV – 859 raķetes.
Dokumenta termiņš nav norādīts, taču abas puses var atkāpties no vienošanās, sešus mēnešus pirms lēmuma īstenošanas, uzrādot pārliecinošus pierādījumus par šādu nepieciešamību.
