RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Latvijā varētu parādīties mazākuma valdība, savukārt ja izgāzīsies otrais valdības izveidošanas mēģinājums, politiķi apspriedīs bezpartejiska cilvēka kandidatūru Ministru Kabineta priekšsēdētāja amatam, uzskata bijušais Latvijas premjerministrs (1994.-1995. gads) Māris Gailis.
Pēc viņa sacītā, partijas joprojām pieturas priekšvēlēšanu retorikai un "turpina viena otru gānīt un apsaukāt", raksta Mixnews.lv.
Gailis atgādināja, ka Latvijas vēsturē jau ir pastāvējušas mazākuma valdības, savukārt ar 53 koalīcijas balsīm pietiek stabilas valdības izveidošanai.
"Piecdesmit trīs balsis ir pietiekami daudz, un tā ir ļoti stabila valdība. Man bija mazākuma valdība, Valdim Birkavam bija mazākuma valdība un mēs strādājām. Šādā valdībā vienkārši jābūt lielākai disciplīnai un labāk lietas jāplāno. Tas nenāk par ļaunu, jo, kad jārīkojas uzmanīgāk, tad var pieņemt labākus lēmumus, nevis drošā vairākumā sastrādāt nepatikšanas," norādīja bijušais premjers.
Gailis uzskata, ka Latvijas prezidents Raimonds Vējonis varētu kā nākamo kandidātu premjerministra amatam izvirzīt Aldi Gobzemu no KPV LV. Pēc Gaiļa domām, Gobzems šobrīd uzvedas prātīgāk, nekā pārējie premjera amata kandidāti, jo viņš ir izmainījis retoriku un izskatās līdzsvarotāks.
Bijušais Latvijas premjers ir pārliecināts, ka ārkārtas Saeimas vēlēšanas nenotiks, jo to rīkošana ir pietiekami sarežģīts process.
"Vēlēšanas būtu vajadzīgas, ja partijas domātu, ka ārkārtas vēlēšanās dabūs vairāk balsis, bet patlaban – kurš tā īsti var domāt?" paziņoja Gailis.
Pēc viņa sacītā, ja vēl viens kandidāta izvirzīšanas mēģinājums premjera amatam izgāzīsies, obligāti sāksies sarunas par bezpartejisku kandidātu.
"Sestās Saeimas laikā jau tā bija, kad nevarēja viens, otrs un beigās atnāca Andris Šķēle un sāka politisko karjeru," uzsvēra Gailis.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis oficiāli atsaucis Bordāna kandidatūru premjerministra amatam. Iepriekš valsts vadītājs, komentējot ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanas iespēju, atbildēja šādi: "Es apsveru tikai un vienīgi iespēju pašreizējā brīdī, ka esošās partijas, par kurām esam vēlējuši, spēs vienoties."
Atbildot uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka nākošie pēc JKP pārstāvja Jāņa Bondara premjera kandidāti būs partijas KPV LV pārstāvis Aldis Gobzems un partiju apvienības "Attīstībai/Par!" pārstāvis Artis Pabriks, Vējonis pateica, ka, visticamāk, tā arī būs.
"Nu, droši vien. Ja neviens no šiem trijiem kandidātiem nav, mums vēl paliek tie kandidāti, kas ir no tā saucamajiem vecajiem, kā bija priekšvēlēšanu periodā — jaunie spēki, vecie spēki. Zīles kungs, Kučinska, Kariņa kungs, kas ir no Jaunās Vienotības, kas patiesībā Vienotība jau vien ir. Domāju, ka mēs tik tālu nenonāksim," noslēgumā pateica Vējonis, nenosaucot kandidātu no "Saskaņas".
Pēc vēlēšanu rezultātiem Saeimā iekļuvušas septiņas frakcijas: partija "Saskaņa" (23 deputāti), Jaunā konservatīvā partija (JKP, 16 deputāti), KPV LV (16 deputāti), apvienība "Attīstībai/Par!" (13 deputāti), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (13), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS, 11), "Jaunā Vienotība" (8 deputāti).
Septītajā novembrī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis piedāvāja kandidatūru premjera amatam no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Jānim Bordānam izveidot jauno valdību, sniedzot termiņu līdz 21. novembrim.
Piecas partijas – Jaunā konservatīvā partija, KPV LV, "Jaunā Vienotība", apvienība "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) – piedalījās valdības veidošanas pārrunās. Taču 14. novembrī kļuva zināms, ka pārrunas nav novedušas pie pozitīva rezultāta, apvienība "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība" nolēma izstāties no procesa, jo nepiekrita JKP piedāvātās valdības deklarācijas nolikumam. Valdības darba plāns, ko piedāvājusi Jaunā konservatīvā partija, prasīja pārāk lielus izdevumus, budžetā šādu līdzekļu nav.
Rezultātā Bordāns informēja Vējoni, ka JKP nav spējusi izveidot valdību.
