Uzņēmumi cenšas pārdod Latvijā pavecus zivju konservus

© Sputnik / Sergey MelkonovЗакатанные консервы отправляются в автоклав для стерилизации
Закатанные консервы отправляются в автоклав для стерилизации - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Zivju konservi, iespējams, bija paredzēti Krievijas tirgum, taču tagad, vairākus gadus pēc importa aizlieguma ieviešanas Krievijā, uzņēmumi cenšas rast tiem noietu Latvijā.

RĪGA, 14. novembris — Sputnik. Ilgu laiku galvenais Latvijas zivju konservu, tostarp arī slaveno Rīgas šprotu ražotāju noieta tirgus bija Krievija, taču tagad ražotāji ir spiesti meklēt jaunus pircējus. Daudziem neizdodas atrast nišu jaunos tirgos, un daži uzņēmēji izmanto ne īpaši godīgus paņēmienus preces realizācijai, raksta avīze "7 supersekretov".

2015. gada jūnija sākumā Krievijas lauksaimniecības preču kontroles iestāde Rosseļhoznadzor noteica aizliegumu zivju produkcijas piegādēm Krievijā no Latvijas un Igaunijas, ņemot vērā sistemātiskos pārkāpumus, ko resors konstatējis inspekciju gaitā, kā arī kancerogēnās vielas – benzopirēna saturu produkcijā. Ilgu laiku zivju pārstrādātāji cerēja, ka aizliegums tiks atcelts, taču pagāja trīs gadi, bet atļauja piegādēm tika sniegta tikai vienam uzņēmumam no Latvijas un vienam – no Igaunijas. 2017. gada decembra vidū Rosseļhoznadzor deva atļauju šprotu piegādēm Krievijā SIA Karavela un DGM Shipping AS.

Jauni tirgi

Visu šo laiku kompānijas centās ieiet jaunā tirgū, un dažiem zināmā mērā ir izdevies rast aizvietotājus Krievijas tirgum. Starp tiem ir arī SIA Karavela. Kompānijas līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele pastāstīja, ka noslēgti līgumi par zivju produkcijas piegādēm tirdzniecības tīklos Dānijā un Zviedrijā, taču uzņēmums bija spiests mainīt piedāvājuma sortimentu un pielāgoties patērētāju gaumei.

Латвийское рыбоперерабатывающее предприятие Brīvais vilnis - Sputnik Latvija
Latvijas zivju pārstrādē kļūst arvien mazāk konkurentu: Babris nopirka "Brīvo vilni"

Pastāv virkne nianšu, nozīme ir pat konservu bundžas izskatam. Piemēram, Latvijas iedzīvotāji pa vecam ieradumam no padomju laikiem dod priekšroku apaļām bundžām ar 240 g zivju produkcijas, turklāt gatavi izmantot konservu nazi bundžas atvēršanai.

Toties dāņiem labāk patīk taisnstūra bundžas ar 140 g produktu, atveramas ar speciālā gredzena palīdzību. Arī bundžu saturs mainījies. Šprotes Dānijā neciena, tāpēc uzņēmums sācis ražot tunča, skumbrijas un laša konservus ar lielveikalu, piemēram, Elvira zīmoliem.

Sastāvējušās preces

Daudziem pārorientēties nav izdevies, un uzņēmumi cenšas pārdod sastāvējušos konservus, stāsta izdevums. Piemēram, Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nesen informēja, ka iestādes inspektori divos Rīgas veikalos izņēmuši no realizācijas partiju mencu aknu konservu ar viltotu marķējumu. Norādīts, ka tos ražojuši SIA "Kuršu zeme" un SIA "SAIVA ANNO 1949", kas darbību pārtraukuši jau pirms diviem gadiem. Nav zināms, kas faktiski ražojis preci un kāda ir tās kvalitāte.

Šprotes - Sputnik Latvija
Kāds afrikānis apēda veselu bundžu: Latvija atradusi, kam pārdot šprotes Krievijas vietā

Domājams, konservi bija paredzēti Krievijas tirgum, jo uz etiķetēm redzami liela izmēra uzraksti krievu valodā.

Pavadzīmēs inspektori noskaidroja, ka konservu partija nogādāta Latvijā no Igaunijas un nosūtītājs it kā ir Igaunijā reģistrētais uzņēmums OU Caviar Hause (Caviar Hauce llc). Prece nonākusi tikai nelielos veikalos, un patlaban konserviem "Mencu aknas" inspektori velta īpašu uzmanību.

Ziņu lente
0