RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Septiņas Latvijas šprotu ražošanas kompānijas pēc šīs produkcijas veida ievešanas aizlieguma Krievijā apvienojās biedrībā "Rīgas šprotes" un kopīgiem spēkiem meklē jaunus noieta tirgus. Šobrīd šprotes var nopirkt vairāk nekā 40 pasaules valstīs, savukārt Eiropā tās atļāva pārdot kā kūpinātas sardīnes, lai pircējam būtu saprotamāk, kas viņu gaida bundžā, vēsta rus.jauns.lv.
2015. gada jūnija sākumā "Rosseļhoznadzor" aizliedza zivju produkcijas piegādi Krievijā no Latvijas un Igaunijas sistemātisko pārkāpumu dēļ, ko organizācija konstatēja pārbaudēs, kā arī kancerogēnā benzopirēna satura dēļ. 2017. gada decembrī "Rosseļhoznadzor" atcēla liegumu šprotu piegādēm Krievijā diviem uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā. Latvijā piegāžu atjaunošanas atļauju saņēma uzņēmums SIA "Karavela".
"Rīgas šprotes" biedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Cīrulis paziņoja, ka pēc aizlieguma ieviešanas daudzas Latvijas kompānijas "spļāva virsū šim tirgum" un sāka meklēt citus noieta tirgus. Šobrīd, pēc viņa sacītā, Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu produkcija tiek pārdota Japānā, AAE, abās Amerikās un pie tuvākajiem kaimiņiem, tostarp, Skandināvijā.
Pēc kompānijas "Karavela" Luksemburgas filiāles pārstāves Sitnijas Skarstānes teiktā, viņu produkcija jau četrus gadus tiek pārdota, piemēram, Francijas lielveikalos. Taču ne visi eiropieši saprot, kas ir šprotes, un Eirokomisija atļāva tās pārdot kā sardīnes. "Mēs, protams, zinām, kas ir brētliņa, reņģe un šprote, bet ārzemnieki ne. Tāpēc komisija noteikusi, ka šādas zivis varam saukt arī citā vārdā — par sardīnēm," paskaidroja Skarstāne.
Taču "krievu" veikalos Francijā šprotes pārdod orģinālajā iepakojumā, to pastāvīgajiem klientiem nav jāskaidro, kas tas tāds ir.
Turklāt šprotes Eiropā maksā ne tik lēti. Piemēram, premium klases šprotu bundža ar sinepju sēklām maksā no 2,5 līdz 3 eiro.
Ārzemniekiem šprotu garša ir diezgan neierasta, atzīst Indulis Cīrulis. Viņš pastāstīja, ka eiropieši ir pieraduši pie kūpinātas zivs garšas, jo šādu preci ražo Dānijā, Vācijā un Polijā, un bieži tiek vaicāts, vai šprotes ir tās pašas kūpinātās sardīnes, tikai mazas. Taču, kas attiecas uz tālākām valstīm, tad šprotes — tā jau ir eksotika. Pēc vadītāja sacītā, ir tādi, kuriem šprotes garšo, ir tādi, kam — nē. Piemēram, kāds izstādes apmeklētājs Āfrikā apēda veselu bundžu vienā piegājienā, jo viņam tik ļoti iepatikās šprotes. Taču pie visa ir jāpierod. Kādam šprotes — tā ir eksotika, kādam — varžu kājiņas.
Kas attiecas uz Krievijas tirgu, tad vienīgais uzņēmums, kuram piegādes ir atļautas, — Karavela — saņēma diezgan neliela apjoma pasūtījumu. Taču neskatoties uz to Krievijā ir interese par "Rīgas šprotēm", jo "pašiem viņiem tik garšīga produkcija nesanāk", paziņoja Cīrulis.
Sputnik Latvija ziņoja, ka viedoklim, ka Latvijas šprotes ir kvalitatīvākas par Krievijas, nepiekrīt Kaļiņingradas ražotāji. Pēc apgabala Lauksaimniecības ministrijas vadītājas Natālijas Ševcovas sacītā, Kaļiņingradas apgabala zvejniecības nozare pēc flotes modernizācijas ir izgājusi uz jaunu kvalitātes līmeni. Pēc viņas sacītā, šodien reģiona nozvejai ir tik augsta kvalitāte, ka pat Baltijas valstis nespēj salīdzināties ar Krieviju.
Skeptiski Krievijā raugās arī uz Baltijas zivju nozari kopumā. Iepriekš Zvejniecības informācijas aģentūras vadītājs Aleksandrs Saveļjevs paziņoja, ka Eiropas Savienība nepiešķirs naudu Latvijas zivju nozares uzņēmumu atbalstam. Krievija ir vienīgais šīs produkcijas lielais noieta tirgus. Ja tā nebūs, Baltijas uzņēmumi ir nolemti bankrotam un klusai aiziešanai, daudzi jau ir aizvērušies.
Pēc Saveļjeva sacītā, atgriezties Krievijas tirgū baltiešiem praktiski nav iespēju. "Kad pirms trīs gadiem notika situācija ar Baltijas šprotu ievešanas aizliegumu Krievijā, mūsu zivju pārstrādātāji ātri un efektīvi reaģējuši. Daudzi uzņēmumi atvērās Tālajos Austrumos, Krimā, Kaļiņingradas apgabalā, Kaspijas jūrā. Krievijā tiek ražots liels šprotu skaits, sedzot nepieciešamo pieprasījumu. Tādēļ iespējas atgriezties šajā tirgū un konkurēt ar Krievijas ražotājiem Baltijas uzņēmumiem nav," noslēgumā sacīja Saveļjevs.
