RĪGA, 12. novembris – Sputnik. Krievijas transporta un loģistikas pakalpojumu un muitas kravu noformēšanas nozares kompānijas iestājas par likuma bāzes izmaiņām, kura nosaka alkohola produkcijas ievešanas un marķējuma kārtību KF teritorijā, raksta dp.ru.
Šo noteikumu izmaiņas varētu sniegt papildus impulsu Pēterburgas attīstībai, raksta savā kolonnā muitas brokera "P.R.A.–Ltd." direktors Aleksandrs Zaņins.
Viņš paskaidroja, ka šodien praktiski visa Krievijā importētā alkohola produkcija iet caur Baltiju, un Krievijas kompānijas un budžets zaudē lielu naudu uz pakalpojumiem, kas saistīti ar alkohola produkcijas marķējumu.
Saskaņā ar spēkā esošo kārtību, importējamai alkohola produkcijai mazumtirdzniecības tarā jānonāk Krievijas teritorijā ar jau uzlīmētām akcīzes markām.
"Kā rāda prakse, šodien lielākā daļa alkohola, kurš nonāk Krievijā, tiek marķēts nevis ražotāju rūpnīcās, bet gan tranzīta zonā. Runa ir par Latviju, Lietuvu un Igauniju – tieši caur šīm valstīm iziet lauvas daļa alkohola, kurš paredzēts Krievijas patērētājam," raksta Zaņins.
Viņš paskaidroja, ka Krievijas kompānijas maksā lielu naudu ārvalstu partneriem, kuri sniedz tiem marķēšanas, alkohola uzglabāšanas un kravas transportēšanas pakalpojumus. Taču pēdējo gadu laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par kravu novirzīšanu no Baltijas valstu ostām uz pašmāju ostām, tas attiecas arī uz alkohola marķēšanas pārvešanu uz Krieviju, uzskata biznesmenis.
"Visi šie līdzekļi (kurus importētāji maksā Baltijas kompānijām – red.) varētu palikt mūsu ekonomikā un strādāt tālāk valsts iekšienē. Ja runājam par problēmu kopumā, kļūst skaidrs, ka, atdodot ārvalstu kompānijām alkohola marķēšanas pakalpojumus, mēs, izņemot naudu, dāvinām viņiem arī darba vietas, noliktavu terminālu noslogotību un virkni citu principiāli svarīgu lietu," norāda Zaņins.
Pēc viņa sacītā, Krievijas stividori atbalstītu jautājumu par alkohola marķējuma pārvešanu uz Krieviju, pirmām kārtām, tās ir Sanktpēterburgas ostas, un sagatavotu tehniskos nosacījumus.
"Esošo problēmu atrisināšanai un alkohola produkcijas darba nosacījumu izmaiņām būs jāveic vesels pasākumu komplekss gan biznesa jomā, gan valsts mērogā. Lai izveidotu visiem ērtu mehānismu, būs nepieciešamas izmaiņas likuma bāzē," noslēgumā pateica Zaņins.
Iepriekš Sputnik Latvija vēstīja, ka Baltijas ostas uzvar konkurencē ar Krievijas ostām noliktavu uzglabāšanas jautājumos.
Piemēram, Sanktpēterburgas Lielajā ostā šobrīd ir tikai divas muitas noliktavas. Pārējās muitas noliktavas atrodas ārpus ostas robežas – Sanktpēterburgas muitas darbības reģionā. Ar šim jaudām nepietiek – ārējās ekonomikas darbības dalībniekiem marķēšanai, iepakošanai, šķirošanai un citām operācijām nākas pārvietot preces uz reģiona atbildības zonā esošajām muitas noliktavu platformām atbilstoši muitas tranzīta procedūrai. Tas noved pie izdevumu un preču muitas operāciju iziešanas termiņu pieauguma jūras ostās. Lai izvairītos no šāda veida grūtībām, Krievijas importētāji izmanto noliktavas Baltijā un Somijā.
Turpretī Baltijā ir iespēja pārformēt preču partiju, nemaksāt muitas nodevas. Par klasisku piemēru kļuvis alkohola produkcijas tranzīts. Krievijā nemarķētas produkcijas ievešana un pārvietošana mazumtirdzniecības tarā nav iespējama, savukārt Baltijā šādu ierobežojumu nav.
Krievijā tiek plānots muitas noliktavas celtniecība, lai tirgotāji varētu uzglabāt kravas nevis kaimiņu Baltijā vai Somijā, bet Krievijā, taču eksperti norāda: muitas noliktava – tas tomēr nav tas pats, kas ir eksteritoriālā operācija ar kravu, tādēļ daļa kravu plūsmas, uz kuru varētu cerēt Krievija, tomēr pagaidām paliks Baltijā.
