Latvijas prezidents atteicies piedalīties Holokausta upuru piemiņai veltītā gājienā

© Sputnik / Sergey MelkonovHolokausta upuru piemiņas diena pie Rīgas Horālās sinagogas drupām
Holokausta upuru piemiņas diena pie Rīgas Horālās sinagogas drupām - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
8. novembrī Rīgā notiks pasākums Holokausta upuru piemiņai. Valsts vadītājs paziņojis, ka nevarēs tajā piedalīties citu pasākumu dēļ.

RĪGA, 8. novembris — Sputnik. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis atteicies piedalīties Holokausta upuru piemiņai veltītā gājienā, ko organizē Latvijas antinacistiskā komiteja, vēstīts komitejas lapā Facebook.

Ielūgumu Vējonim piedalīties gājienā nosūtījusi Latvijas antinacistiskās komitejas pārstāve Ļubova Ždanova. Atbildi atsūtījis prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš.

"Cienījamā Ždanovas kundze! Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vārdā pateicos par ielūgumu šī gada 8. novembrī piedalīties akcijā "Atmiņas gājiens", kas veltīta Holokausta upuru piemiņai. Vēlos Jūs informēt, ka Valsts prezidents diemžēl nevarēs piedalīties augstākminētajā akcijā citu jau sen ieplānotu pasākumu dēļ," – teikts Kažociņa atbildē.

Iepriekš Latvijas antinacistiskā komiteja uzaicināja visus godāt Holokausta upuru piemiņu. Akcija notiks vakarā, tikšanās – pl. 18.30 pie Brīvības pieminekļa.

"Mēs iededzināsim sveces pie Brīvības pieminekļa un gājienā iesim pie sadedzinātās sinagogas drupām, apstājoties un aizdedzinot sveces pie mājām, kurās cilvēki, kas vēlāk kļuvuši par "Taisnīgajiem starp tautām", slēpa un glāba ebrejus hitleriskās okupācijas laikā," – teikts publikācijā komitejas lapā Facebook.

Gājiens noslēgsies ar lūgšanu un sveču aizdedzināšanu pie Rīgas Horālās sinagogas drupām.

Pasākums veltīts "Kristāla nakts", jeb "Izsisto vitrīnu nakts" notikumu gadadienai. Tā bija ebreju grautiņu sērija, ko nacisti organizēja 1938. gada 9. novembra naktī Vācijas un Austrijas teritorijā.

Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite - Sputnik Latvija
Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite uzrakstīja vēstuli "nogalinātajam ebrejam"

Par akcijas formālo iemeslu kļuva 17 gadīga ebreju pusaudža, poļu repatriantu dēla Geršela Grīnšpana uzbrukums vācu diplomātam Ernestam fon Ratam Parīzē. Pēc tam presē tika sakurināta plaša antisemītiska kampaņa un mests aicinājums sākt grautiņus.

9. novembra naktī tika izlaupīti tūkstošiem ebreju māju, 4500 veikali un uzņēmumi. Pēc grautiņiem 25 tūkstoši vācu ebreju tika nogādāti koncentrācijas nometnēs. Aptuveni tūkstotis tika nogalināti ceļā vai izdarīja pašnāvību.

Vēlāk vēsturnieki atrada liecības, kas apstiprināja: gan masu nekārtības, gan uzbrukumu vācu diplomātam organizēja nacistu valdība.

Zinātnieki vērtēja, ka gandrīz pilnīgā vienaldzība pret grautiņiem gan Vācijā, gan citās Eiropas pilsētās deva fašistiem vaļu un kļuva par stimulu Eiropas ebreju masveida iznīcināšanas sākumam.

Ziņu lente
0