ASV nacionālās aizsardzības sistēmā konstatēta paliela plaisa, ko aizvērt ir grūti, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs. Pentagona reakcija atgādina vāji slēptu paniku, savukārt žurnālisti, iepazinušies ar amerikāņu ekspertu pētījumu rezultātiem par stāvokli ASV armijā un aizsardzības rūpniecībā, atzīst, ka prezidenta Trampa nesenajās "dīvainībās" ir dzelžaina loģika – viņš negrib pieļaut, lai Amerika pārvērstos par kartona tīģeri ar papīra nagiem.
Aģentūras Reuters autora Endija Houma rokās nokļuvis ASV Aizsardzības ministrijas septembra pārskats par situāciju ASV armijai nepieciešamāko materiālu piegādes jomā. Žurnālista atstāstījumā problēmas būtību veido viens svarīgs rādītājs. Apdraudēti vairāk nekā 300 (!) galvenie elementi, kas nepieciešami ASV Bruņoto spēku un aizsardzības rūpniecības normālai funkcionēšanai: ražotāji ASV stāv uz bankrota sliekšņa, vai to vietā jau stājušies piegādātāji no Ķīnas un citām valstīm – pie tā novedusi ASV nacionālās ekonomikas deintustrializācija un ražotņu izvešana uz Dienvidaustrumāzijas valstīm.
Kā spilgtu un izteiksmīgu piemēru misters Houms min jocīgu (protams, tas šķiet jocīgs, ja vien jūs neesat ASV karavīrs) faktu no pārskata: izrādās, pavisam nesen "miris" pēdējais armijas telšu izgatavošanai nepieciešamo sintētisko diegu ražotājs Amerikā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja ASV nokļūs "tekstila embargo" apstākļos, daži amerikāņu kareivji saskarsies ar iespēju pilnā augumā izstiepties zem klajas debess. Šķiet nepārprotami: tamlīdzīga perspektīva izskatās mazliet pazemojoša armijai, kas pretendē uz pasaulē modernāko bruņoto spēku statusu.
Situācija varētu šķist kurioza, ja vien tā neskartu plašu ASV armijas un militārās rūpniecības vajadzību sfēru. ASV Aizsardzības ministrijas pētījuma atslepenotajā daļā minēts, ka ASV fiksētas problēmas ar pārslēdzēju piegādēm, kas uzstādīti gandrīz uz visām raķetēm. Pentagona ierēdņi ziņo: pārslēdzēju ražošanas uzņēmums ir slēgts, taču augstākās militārpersonas to uzzinājušas tikai vēlāk, kad noskaidrojies, ka pārslēdzēji izbeigušies. Jaunus nav kur ņemt, jo ražotājs izgaisis nebūtībā jau pirms diviem gadiem. Vēl viens spilgts piemērs: vienīgais uzņēmums valstī, kas ražo "gaiss-gaiss" tipa raķetēm paredzētos cietā kurināmā dzinējus, "saskāries ar tehniskām problēmām", kuru iemeslus nav izdevies noskaidrot pat valdības un militārajiem ekspertiem. Mēģinājumi atsākt ražotnes darbību izgāzušies, un Pentagons bijis spiests vienoties ar Norvēģijas uzņēmumu par netraucētām piegādēm. Tas nepārprotami liecina par visas amerikāņu sistēmas tehnisko degradāciju, jo situācija, kurā nav iespējams ne atjaunot ražotni, ne arī izprast problēmas būtību, var rasties tikai pamata iemaņu un zināšanu zuduma apstākļos.
Pamazām iepazīstoties ar ASV armijas vadības sūdzībām, grūti atkratīties no domas, ka acu priekšā ir nevis 2018. gada septembrī klajā nācis ASV AM dokuments, bet gan trakajos 90. gados tapis pārskats par grūtībām Krievijas armijā. Nav burtiski neviena virziena, kurā nebūtu nopietnu vai ļoti nopietnu problēmu, turklāt bieži vien tās nav iespējams atrisināt pat uz bezdibenīgā budžeta rēķina.
Dokumenta nodaļā par problēmām kodolieroču jomā Pentagons sūdzas par to, ka ASV nav nepieciešamo inženieru un tehniķu, kam būtu attiecīgā izglītība, pieredze un ASV pilsonība (tā vajadzīga darbam armijas kodolobjektos). Frāze par pilsonību ir ļoti nozīmīga, jo augstskolas ASV absolvē pietiekami daudz inženieru, fiziķu un citu tehnisko speciālistu, taču neproporcionāli liels skaits viņu starpā ir ārvalstnieki, visbiežāk – Ķīnas pilsoņi.
Amerikāņi nevar atrast ne tikai nepieciešamos inženierus, bet arī kodolieročiem nepieciešamās mikroelektronikas detaļas. Izskanējušas sūdzības par to, ka viņi nevar uzticēties saviem elektronisko elementu piegādātājiem, jo "to ražošanas ķēdītes ir globālas".
Tulkojumā no amerikāņu birokrātijas normālā valodā tas nozīmē: "mikroelektronika mūsu kodolraķetēm tiek ražota Ķīnā, un mēs nezinām, ko ķīnieši tur sabāzuši iekšā".
Nopietnas grūtības rodas pat jautājumos, ko būtu itin vienkārši atrisināt amerikāņu tehnoloģiskās ekonomikas apstākļos. Piemēram, Pentagons ir noraizējies par programmatūras izstrādes, datu menedžmenta instrumentu un uzticamu ražotņu trūkumu. Situāciju pasliktina "neadekvāta prakse kiberdrošības jautājumos, kas raksturīga daudziem svarīgākajiem programmatūras piegādātājiem" (atkal pārtulkosim amerikāņu birokrātiju: "mūsu piegādātājiem klājas tik slikti kiberdrošības jomā, ka mēs nezinām, ko ķīniešu un krievu hakeri sabāzuši mūsu armijas izmantotajā programmatūrā").
Pārskata galvenais slēdziens: "Ķīna rada ievērojamu un augošu risku ASV nacionālajai drošībai vitāli nepieciešamu materiālu piegādes jomā. (..) Satraukuma zonu ASV ražošanas un militāri industriālās bāzes aspektā veido augošais plaši izmantotu un specializētu metālu, sakausējumu, reto metālu un pastāvīgo magnētu skaits".
Kopumā situācija ir slikta, sākot ar alumīniju un beidzot ar kiberdrošību, no raķešu pārslēdzējiem līdz inženieriem un frēzētājiem, no tehnoloģiskajiem darbgaldiem līdz sintētiskajam audumam teltīm. Amerikāņu biznesa alkatība, globalizācijas ideoloģija un dzelžainā pārliecība par to, ka vēsturei teju tiks pielikts punkts, kā to prognozēja Fukujama, nodarījuši ASV aizsardzībai tādu kaitējumu, par ko valsts ģeopolitiskie oponenti ne sapņot nevarēja. Ar to skaidrojami Donalda Trampa centieni gandrīz vai ar spēku īstenot Amerikas reindustrializāciju.
Tiesa, ir pamats domāt, ka diezin vai Trampa administrācijai izdosies labot to, ko 20 gadus lauzuši tās priekšgājēji – pašreizējās ekonomiskās grūtības ir pārāk dziļas.
Tā nu Krievijai un Ķīnai, no vienas puses, vajadzētu iegaumēt amerikāņu kļūdas, bet no otras puses – tās maksimāli izmantot. Spriežot pēc notikumiem pasaules arēnā, Maskava un Pekina pie šiem uzdevumiem ir ķērušās.
