RĪGA, 25. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās izmaksā 1,5-2 tūkstošus eiro gadā, liecina Swedbank aptauja.
Vēl ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka studijas maksā 1-1,5 tūkstošus eiro gadā, bet piektā daļa respondentu ir pārliecināta, ka studiju maksa augstskolā pārsniedz 2 tūkstošus eiro. Pie tam katrs desmitais iedzīvotājs uzskata, ka studijas augstskolā izmaksā līdz 1000 eiro, savukārt 14% aptaujāto vecāku nevarēja sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Parasti studiju maksa nav vienīgie izdevumi, par ko nākas parūpēties studentu vecākiem. Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka līdztekus studiju maksai studenta vajadzībām nepieciešami vēl vismaz 400 eiro mēnesī. 22% respondentu uzskata, ka students, dzīvojot atsevišķi no vecākiem, varētu iztikt ar 300-400 eiro mēnesī, bet 19% — līdz 300 eiro mēnesī.
Paši nākamie studenti uzskata tāpat: 47% aptaujāto ir pārliecināti, ka ikmēneša izdevumi var pārsniegt 400 eiro, un tikai katrs piektais aptaujāto starpā (23%) pieļauj, ka students var iztikt ar 300-400 eiro mēnesī.
Studiju maksa vadošajās augstskolās Latvijā populārākajās programmās — datorzinātnes, medicīna un inženierzinātnes — vidēji sastāda aptuveni 8000 eiro. piemēram, lai kļūtu par IT speciālistu, nepieciešami 2000 — 3600 eiro gadā. Bērnu vecākiem, kuru atvases vēlas studēt inženierzinātnes, jārēķinās ar summu 2-4 tūkstošu eiro apmērā gadā. Par studijām medicīnas jomā jāmaksā vairāk nekā 3000 eiro gadā, un, tā kā studijas ilgst sešus gadus, profesijas apgūšana izmaksā gandrīz 20 000 eiro.
"Studiju gadi ir viens no dārgākajiem posmiem vecākiem bērnu uzturēšanā, jo gada laikā — atkarībā no augstskolas, studiju programmas un ikdienas ieradumiem —, šī summa vidēji var sasniegt 6800 eiro gadā. Tas ir, pieņemot, ka 2000 eiro gadā maksā par studijām, bet 400 eiro mēnesī students iztērē ikdienas vajadzībām, dzīvojot ārpus mājām. Protams, jāņem vērā, ka daļa bērnu vēlas studēt budžeta vietās, taču konkurence uz tām ir liela, un, kā norāda pašas augstskolas, neskatoties uz lielo studētgribētāju skaitu, kāds vērojams arī šogad, nereti liela daļa reflektantu līdz studijām nemaz nenonāk. Un izšķiroša nozīme tam, protams, var būt finansiālais aspekts," — atzīmēja Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (53%) uzskata, ka vecākiem ir jākrāj nauda bērnu studiju apmaksai. Trešā daļa respondentu pauda viedokli, ka nauda jāatliek arī bērnu ikdienas vajadzībām studiju laikā. Labākais laiks, kad jāsāk veidot uzkrājums studijām ir bērna dzimšanas gads (45%).
Tikai 9% iedzīvotāju uzskata, ka studijām labāk paņemt atbilstošo kredītu, bet 12% respondentu atzīmēja, ka jaunietim pēc pilngadības sasniegšanas pašam jāsedz visi ar izglītību saistītie izdevumi (piemēram, jāiekārtojas darbā vai jāpaņem kredīts). Līdzīgs ir arī jauniešu viedoklis: tikai 13% uzskata, ka pašiem jāsedz visi ar profesijas apgūšanu saistītie izdevumi. Puse, jeb 52% respondentu uzskata, ka vecākiem jāveido uzkrājums bērnu studijām, bet katrs trešais — 36% — ir pārliecināts, ka nauda jākrāj arī dzīvošanas izdevumiem.
