Nevis izspiešana, bet asimilācija: kā dzīvo Lietuvas krievvalodīgie

Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Lietuvas krievvalodīgie vēlas saglabāt savu valodu un savu identitāti, taču valdībai ir citi plāni.

RĪGA, 2. novembris – Sputnik. Lietuvas krievvalodīgo kopienas pārstāvji uzstājās Vispasaules tautiešu kongresā Maskavā, raksta Sputnik Lietuva.

Lietuvas varasiestādes īsteno stratēģiju, kuras mērķis ir asimilēt krievvalodīgos iedzīvotājus, paziņoja vispasaules Krievijas tautiešu koordinācijas padomes loceklis Rafaels Muksinovs.

Pēc Muksinova sacītā, Latvijā un Igaunijā krieviski runājošo cilvēku ir vairāk, tādēļ viņus cenšas izspiest. Savukārt Lietuvā krievvalodīgie iedzīvotāji neveido īpaši lielu grupu, tāpēc viņu gadījumā varasiestādes izvēlējušies asimilācijas politiku.

Piemēram, Lietuvā aizliedz augstāko izglītību krievu valodā, un daudzi vecāki jau tagad sāk atdot krievu bērnus lietuviešu skolās, lai turpmāk viņiem nebūtu problēmu ar iestāšanos augstskolā. Pēc tāda paša principa, pēc Muksinova sacītā, pieņemts arī Valsts valodas likums.

Šāda veida Lietuvas varasiestāžu lēmumu rezultāti jau šobrīd ir acīmredzami. 1990. gadā tika atcelta kadru sagatavošana krievu skolām, un pēc pāris desmitiem gadu vidējās izglītības iestādēs trūkst krievu valodas skolotāju.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedalījies VI Vispasaules tautiešu kongresā 2018. gada 31. oktobrī  - Sputnik Latvija
Putins: Krievija aizstāvēs krievu valodu un savu tautiešu krieviskumu

Jebkādas iniciatīvas, kas attiecas uz Lietuvas krievvalodīgo iedzīvotāju sakariem ar Krieviju, joprojām saskaras ar grūtībām, pastāstīja Lietuvas Krievu skolu skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Ella Kanaite.

"Ņemot vērā oficiālo Lietuvas varasiestāžu politiku, protams, ir grūtas attiecības: kad, piemēram, oficiāli paziņo, ka krievu skolas ir piektā kolonna. Saskaņā ar Konstitūciju krievu valodai pie mums nav nekāda statusa," - paziņoja Kanaite.

Pēc viņas sacītā, Lietuvas krievvalodīgie iedzīvotāji vēlas "saglabāt savas saknes, savu identitāti, savu mentalitāti, savu kultūru, savu valodu" un parādīt, ka viņi nav "kaut kāds ļaunums, drauds" savai valstij. Un Krievija tajā spēlē svarīgu lomu, uzsvēra Kanaite. Taču, pēc viņas domām, tautiešiem ir pienācis laiks saprast, ka viņi nevar "visu laiku lūgt Krieviju" un viņiem jāattīsta sadarbība ar to, tostarp, izglītības jomā.

"Jā, mēs nevaram finansiāli sev palīdzēt, taču mēs varam runāt par Krievijas imidžu, par krievu kultūru. Tāpēc ir ļoti labi, ka ir izskanējušas domas, ka ir jāatbalsta daudzas izglītības programmas, jauniešu spārns," pateica Kanaite.

Ziņu lente
0