RĪGA, 3. novembris – Sputnik, Aleksejs Toms. Brīvs un godīgs dabasgāzes tirgus Baltijas valstīm nesanāk. Lietuva turpinās sava peldošā SDG termināla subsidēšanu Klaipēdā, kurš izveidots kā pretspēks Krievijas koncernam Gazprom, kam jau ir saņemta Briseles atļauja. Taču tas no 2019. gada janvāra tiks darīts uz gāzes gala patērētāju rēķina, vēsta Sputnik Igaunija.
Viļņa grasās tirgot reģionālajā tirgū importēto sašķidrināto gāzi, faktiski turpinot tās piegāžu subsidēšanu no Norvēģijas vai ASV peldošajam terminālim Klaipēdā.
Igaunijas premjers Jiri Ratass tikšanās laikā ar Baltijas valstu valdību vadītājiem pērnā gada augustā norādīja, ka "nodokļu maksātājiem nebūtu jāmaksā par SDG termināli Baltijas valstīs".
Igaunijas premjers toreiz atkal runāja par viņa valsts interesēm sava termināla esamībā, kā arī par to, ka par reāli dzīvotspējīga reģionālā gāzes tirgus pamatu, tostarp, jākļūst "… valsts palīdzības sniegšanas izbeigšanai". Pagaidām vienīgais reģiona termināls atrodas Klaipēdas ostā un tas joprojām ar Eirokomisijas piekrišanu saņem Lietuvas valdības palīdzību.
Eirokomisija 31. oktobrī publicēja savu lēmumu par subsīdijām, ar kurām Lietuvas valdība visus šos gadus atbalsta iegādes un sašķidrinātās dabasgāzes realizāciju, kura tiek piegādāta peldošajam terminālim par spīti Gazprom. Brisele atklāti saka, ka atļāvusi valsts valdībai subsidēt gāzes iegādi "enerģētiskās drošības" apsvērumu dēļ, ar kuru tiek domāta neatkarība no Krievijas piegādātāja.
Gāzes subsidēšana – pierē un pa pieri
Tā kā Klaipēdai piegādātā SDG ir ievērojami dārgāka par cauruļvadu gāzi no Krievijas, Viļņai nācās ar Eirokomisijas piekrišanu piespiest vietējos uzņēmumu, kuri ģenerē siltumu un enerģiju, iegādāties to no valsts uzņēmuma Litgas. Saskaņā ar jauno SDG piegāžu subsidēšanas plānu, kurš stāsies spēkā 2019. gada janvārī, kompānijas-patērētāji tiek atbrīvoti no piespiedu "politiskās" gāzes iegādēm.
Taču uz Litgas pleciem gulstas "iedzīvotāju apkalpošanas pienākums", kurš paredz obligātu SDG iegādi noteiktā apjomā (tieši dati netiek saukti). "Ņemot vērā izmaiņas gāzes tirgū", teikts Eirokomisijas paziņojumā, Lietuva paredz, ka no 2019. gada janvāra "obligātajām iegādēm" jābūt atceltām, savukārt Litgas pārdos jūrasceļā piegādāto SDG vietējā tirgū pa tiešo klientiem.
Apmaiņā pret to kompānija Litgas saņems kompensācijas no valdības izdevumu segšanai, kuras izraisīs šīs "iedzīvotāju apkalpošanas saistības" izpildīšana. Šo kompensāciju apmaksās "visi gāzes transporta sistēmas lietotāji", kuriem nāksies piemaksāt gāzes rēķinos "papildus nodevu". Oficiālie dokumenti nesniedz atbildes uz jautājumiem, par kādu cenu Litgas grasās tirgot gāzi un kā tā rīkosies, ja tās SDG nepirks.
Kur tad Igaunija ņems lētu SDG
Savulaik Igaunijas cerību uz Briseles finanšu atbalstu sava termināla projektam Paldisku ostā (jeb Mūgas ostā) "nogalināja" Lietuvas konkurents: Eirokomisija nolēma, ka (sasteigti un bez konsultācijām ar Baltijas kaimiņiem, pēc Tallinas domām) Viļņas organizētais peldošais termināls Klaipēdas ostā ir absolūti pietiekams pasākums Krievijas Gazprom "monopola stāvokļa atspēkošanai".
Brisele pārkāpa pāri savai nepatikai pret zaudējumus nesošo projektu valsts subsidēšanu.
Pagājuši pieci gadi, atļaujas termiņš tuvojas beigām, taču SDG termināls Klaipēdā joprojām nespēj nest nekādus ieguvumus, izņemot politiskos. Tas izmaksājis Lietuvas nodokļu maksātājiem 448 miljonus eiro un papildus atņēmis valsts budžetam 17 miljonus eiro gadā tā apkalpošanai un administratīvajiem izdevumiem, kā vēsta Eirokomisijas lēmums.
Rodas iespaids, ka oficiālā Tallina atkal ķeras klāt sava sapņa īstenošanai, taču jau bez īpašas atskatīšanās un Lietuvas politiku.
Igaunijas valsts ostu kompānijas Tallinna Sadam pirms dažām dienām parakstīja ar privātuzņēmumu Alexela protokolu par nolūku izvērtēt SDG termināla izveidošanas iespēju Paldiskos, paziņojusi valsts informācijas kompānija ERR. Savukārt premjers Jiri Ratass apmeklē to "vietu", kur Alexela jau vairākus gadus plāno izbūvēt savu SDG termināli ar Briseles finanšu palīdzību.
