RĪGA, 7. oktobris — Sputnik. Eiropas Savienības valstīm nāktos ievērot konkurences principus, taču Eiropas Komisija ignorē situāciju Lietuvā, kuras valdība uzveļ patērētāju plecos SGD regazifikācijas izdevumus, paziņoja "Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs, vēsta RIA Novosti.
Piektdien, 5. oktobrī Medvedevs uzstājās gāzes forumā Sanktpēterburgā.
"Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieks kritiski izvērtēja Eiropas Savienību par negodīgas konkurences izmantošanu Eiropas gāzes tirgus regulēšanā. Kā piemēru Medvedevs minēja situāciju Lietuvā "ar pazīstamo regazifikācijas termināli", kurā, ņemot vērā SDG konkurētnespēju iekšējā tirgū, tiek ieviesta "gazifikācijas tarifa socializācija".
"Jūs labi zināt, cik daudz naudas vajag, lai regazificētu vienu tonnu SDG. Un šī cena, tā sakot, ne aci nepamirkšķinot, tiek uzvelta tirgus dalībniekiem, tātad – patērētājiem," – paskaidroja Medvedevs.
Pie tam Eiropas Komisija neizvirza nekādas pretenzijas Lietuvai.
"Un, kā teica Šekspīrs "Hamletā", valda klusums. Nenotiek nekādas darbības no Eiropas Komisijas puses, no šķietami neatkarīgā regulatora puses. Rodas jautājums: kas notiek? Notiek negodīga konkurence," – uzsvēra Medvedevs.
Viņš piebilda, ka tamlīdzīgas konkurences vides izmaiņas ar politiskiem ieganstiem ir ļoti bīstamas un neizbēgami novedīs pie ekonomiskām sekām.
Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kas iepērk SDG tieši, jo tās rīcībā ir peldošais terminālis Independence, iznomāts ar mērķi samazināt gāzes iepirkumus KF un panākt "enerģētisko neatkarību". SDG termināļa noma valstij izmaksā 60 miljonus eiro gadā. Lai pretendētu uz ES finansiālo palīdzību gāzes glabātavas atpirkšanai no Norvēģijas uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt reģionālā termināļa statusa piešķiršanu Klaipēdas terminālim Independence. Taču vienoties ar abām pārējām Baltijas valstīm šajā jautājumā neizdevās, tāpēc termināļa uzturēšanas un apkalpošanas finansiālais slogs gulstas uz Lietuvas pleciem.
Gāzes patērētāji 2017. gadā samaksāja nodokļus aptuveni 88,5 miljonus eiro apmērā par termināļa uzturēšanu.
Lietuva nesniedz informāciju par SDG iegādes cenām, taču nesen kompānijai Litgas veidojās SDG pārpalikums, ko tā pārdeva izsolē. Gāzes biržas GET Baltic operators paziņoja, ka cena sasniegusi aptuveni 280 dolārus par 1000 kubikmetriem.
2017. gadā "Gazprom" vērtēja, ka gāzes piegādes Baltijā vidēji izmaksā 162 dolārus par 1000 kubikmetriem. Cena 2018. gadā netika nosaukta, taču vidēji "Gazprom" degvielas piegādes cenas tālajām ārvalstīm pieaugušas par 15%. Pieņemot, ka arī piegādēm tuvējām ārvalstīm cena pieaugusi proporcionāli, iespējams secināt, ka 2018. gada pirmajā pusgadā cena par 1000 kubikmetriem Baltijai sastādīja aptuveni 185 dolārus – par 34% mazāk nekā Lietuvas SDG gāze, kas tika pārdota biržā.
