RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik. NATO Apvienoto spēku pavēlniecības štābs Brunsumā (Nīderlande) organizēja konferenci "Krievvalodīgās mazākumtautības trijās Baltijas valstīs", informēja NATO Apvienoto spēku pavēlniecības (JFC Brunssum) mājas lapa.
Konferences mērķis – panākt labāku izpratni par situāciju un noskaņojumu krievvalodīgo mazākumtautību vidū, kas apdzīvo NATO ziemeļu flangu. JFC Brunssum virspavēlnieks ģenerālis Farina savā uzrunā uzsvēra integrētu lēmumu pieņemšanas nepieciešamību un precīzu informāciju par situāciju, kas dotu iespēju efektīvi rīkoties: "Mums ir jābūt informētiem jau iepriekš, nevis jābrīnās."
JFC Brunssum štāba priekšnieka vietnieks ģenerālmajors Skots Smits vadīja informācijas apmaiņu starp NATO štāba galvenās mītnes personālu Brunsumā un augsti stāvošām Baltijām valstu civilajām amatpersonām un militārajiem speciālistiem.
Konferences dalībniece ASV armijas pulkvede Lora Potere uzsvēra, ka Krievija acīmredzami vēlas aizsargāt 22 miljonus krievvalodīgo, kuri dzīvo tuvākajās ārvalstīs. Konference "Krievvalodīgās mazākumtautības trijās Baltijas valstīs", kā pirmais šāda veida pasākums, deva iespēju štāba personālam iegūt skaidru priekšstatu par Krievijas iespējamajām darbībām Baltijas valstu krievvalodīgu vidū.
Dati, ko publicēja World Politics Review par 2014. gadu liecina, ka Igaunijā dzīvo 24% krievu tautības cilvēku, Latvijā – 27%, bet Lietuvā krievu tautības iedzīvotāji sastāda mazāk nekā 6% no kopējā skaita. Krievvalodīgo iedzīvotāju skaits ir vēl lielāks, jo arī poļi, ukraiņi, baltkrievi un jaukto tautību pārstāvji uzskata, ka krievu valodu par pamatvalodu. Krievvalodīgo iedzīvotāju skaits Latvijā sastāda gandrīz
34%, Lietuvā – 15%, bet Igaunijā – vismaz 30%, lai gan Tallina šo informāciju nevēlas publicēt.
Igaunijā krievvalodīgie iedzīvotāji galvenokārt apdzīvo divus reģionus. Tallinā dzīvo 150 tūkstoši krievu – 37% valsts galvaspilsētas iedzīvotāju. Krievvalodīgo skaits šeit ir vēl lielāks – kopumā tie veido aptuveni 46% iedzīvotāju. Bez tam krievvalodīgie iedzīvotāji pārsvarā dzīvo Ida-Viras rajonā, līdzās Krievijas robežām. Šeit viņu skaits sastāda gandrīz 73% iedzīvotāju. Narvā, lielākajā Ida-Viras rajona pilsētā un trešajā lielākajā pilsētā Igaunijā, mīt 88% krievu tautības iedzīvotāju. 36% Narvas iedzīvotāju, tātad aptuveni 23 tūkstošiem cilvēku ir Krievijas pilsonība.
Latvijā situācija ir līdzīga. Krievu tautības iedzīvotāju skaits šeit ir vēl lielāks, un galvenokārt tie dzīvo divos reģionos. Rīgā etniskie krievi sastāda 40% iedzīvotāju, bet krievvalodīgie kopumā – gandrīz 50%. Jāpiebilst, ka krievi un krievvalodīgie lielā skaitā dzīvo arī Latgalē: vairāk nekā 100 tūkstoši šī reģiona iedzīvotāju ir krievi. Daugavpils iedzīvotāju vidū 55% ir krievu tautības cilvēki, bet krievvalodīgo skaits veido 79% pilsētas iedzīvotāju. Atšķirībā no Narvas, Krievijas pilsoņu skaits Latgalē un Daugavpilī nav liels (tas sastāda 2% Latgalē un 4% — Daugavpilī).
Lietuvā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju skaits ir daudz mazāks, taču arī šeit ir trīs reģioni, kur šo mazākumtautību koncentrācija ir vērā ņemama. Viļņas iedzīvotāju vidū ir 12% krievu. Krievvalodīgo skaits sastāda 27%. Viņu vidū ir daudz poļu, no kuriem 23% uzskata krievu valodu par dzimto. Klaipēdā, kas atrodas netālu no Kaļiņingradas apgabala, dzīvo gandrīz 20% krievu (28% krievvalodīgo). Nelielajā pilsētiņā Visaginā valsts austrumos dzīvo aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, taču tā ir vienīgā pilsēta Lietuvā, kur lielākā daļa iedzīvotāju (77%) ir krievvalodīgie.
