RĪGA, 28. septembris — Sputnik. Baltkrievijai ir neizdevīgi eksportēt savu mēslojumu un naftas produktus caur Liepājas ostu Latvijā, norādīja Lietuvas Transporta un komunikācijas ministrs Rokas Masiulis, vēsta Baltic Course.
Politiķis atzīmēja, ka Baltkrievijas kravu piegādes ķēdītes cauri Klaipēdas ostai ir labi organizētas un strādā ne pirmo gadu vien.
"Mums ir visas iekārtas, saskaņoti dzelzceļa grafiki. Šis ceļš viņiem ir lētākais," — apgalvoja Maiulis un piebilda, ka nav nekāda ekonomiskā pamata kaut ko mainīt.
"Mēs daudz investējam, uzlabojam apstākļus savā ostā. Mēs pietiekami labi izprotam kravas plūsmas, kāds ir to raksturs, cenšamies apkalpot tā, lai viņiem nerastos vēlēšanās iet pa citu ceļu. Mēs ticam, ka mūsu noteikumi ir vislabāki, un daudz pie tā strādājam," — konstatēja lietuviešu politiķis.
Septembra vidū Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja: ja Lietuva nevēlas sadarboties ar Baltkrieviju, jāpievēršas Latvijai. "Jāpanāk, lai šī republika (Latvija — red.) gūtu prieku no sadarbības ar Baltkrieviju. Mēs esam kārtīgi, uzticami cilvēki, viņiem tas zināms. Ja viņi nāks mums pretī daudzos jautājumos, ko mēs viņiem piedāvāsim, viņiem būs noteikts un vērā ņemams efekts," — teica Lukašenko.
Patlaban Latvijas ostas Baltkrievija pārsvarā izmanto naftas produktu pārkraušanu — tur tiek pārkrauti 64% tumšo naftas produktu un vairāk nekā 80% gaišo naftas produktu. Klaipēdas ostu Baltkrievija pārsvarā izmanto mēslojuma pārkraušanai izdevīgo tarifu dēļ.
Latvija joprojām cenšas mainīt situāciju, lai atgūtu zaudētās pozīcijas. Ar mērķi optimizēt loģistikas izdevumus Baltkrievijas kālija mēslojumu transportēšanā uz Ventspils ostu Rīga jau 2010. gadā piedāvāja Viļņai kopīgu piegādes maršrutu. Šajā gadījumā piegādes maršruts vestu caur Baltkrieviju, Lietuvu un Latviju, tādejādi par 274 km samazinot ceļu salīdzinājumā ar iepriekšējo maršrutu, kas veda apkārt Lietuvai. Tomēr lietuvieši projektu neatbalstīja, jo tolaik Viļņa ieviesa dzelzceļa blokādi Latvijas ostām.
2009. gadā Lietuvas dzelzceļš, aizbildinoties ar tehniskajiem darbiem, izjauca īsāko dzelzceļa atzarojumu Latvijas virzienā Butiņģe-Reņģe. Eiropas Komisija pēc ilgstoša darba uzdeva Lietuvai atjaunot sliedes, taču šim nolūkam būs nepieciešami vairāki gadi.
Eksperti uzskata, ka patlaban Latvijai ir iespēja vienoties ar Baltkrieviju par stratēģisko tirdznieciski ekonomisko partnerību, kura pamatā būtu enerģētiskais dialogs. Elektroenerģijas piegādes Latvijā no topošās BelAES (pret to aktīvi iebilst Lietuva) varētu palīdzēt Latvijas ostām atgūt arī kālija tranzītu.
