Latvieši grib mājās: vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku ir par darba dienas saīsināšanu

Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Petīcija par darba nedēļas saīsināšanu līdz 32 stundām savākusi 10 tūkstošus balsu, kuri nepieciešami, lai to izskatītu Saeimā.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Darba dienas saīsināšanas iniciatīva līdz 6,4 stundām, kura izvietota sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv 2016. gada decembrī, savākusi vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

Iniciatīvas autors ir Agris Cīrulis. Petīcijas tekstā viņš piedāvā samazināt likumā noteikto "normālo darba laiku" līdz 32 stundām esošo 40 stundu vietā. Taču brīvdienas un svētku dienas Cīrulis vēlas atstāt nemainīgas.

Autobusa vadītājs. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Par 900 eiro autobusu vadītāji Latvijā strādāt nevēlas

Cīrulis uzskata, ka darba nedēļas saīsināšana pozitīvi ietekmēs darba tirgu Latvijā un samazinās bezdarba līmeni, jo ļaus izveidot papildus darba vietas.

Un pats galvenais, pēc Cīruļa domām, cilvēki varēs vairāk laika veltīt mājām, ģimenei un atpūtai, pateicoties kam darbinieki strādās produktīvāk, viņiem būs vairāk ideju un iedvesmas.

Gandrīz divu gadsimtu laikā, kopš 1800. gada līdz 1940. gadiem, darba nedēļa samazinājās no 120 stundām (12 stundas dienā, 6 dienas nedēļā) līdz mūsdienu 40 stundām ar divām brīvdienām. Un pēdējo 70 gadu laikā darba nosacījumi vairs nekādā veidā netika uzlaboti. Tiesa, ir tādas valstis kā Francija un Nīderlande, kuras samazinājušas darba nedēļu līdz 35 stundām, taču vienalga vairums algotu darbinieku tur strādā tikpat daudz, cik viņu vectēvi pēc Otrā pasaules kara.

Lielbritānijas piemērs

Iepriekš ziņots, ka Lielbritānijas Zaļā partija piedāvājusi ieviest valstī trīs dienu brīvdienas. Tika norādīts, ka šo piedāvājumu "zaļie" iesnieguši ne jau tāpēc, ka viņiem ir slinkums strādāt, bet gan viena no mūsdienu svarīgāko jautājumu ietvaros: kāpēc darba ražīgums nesniedz mums vairāk brīvā laika, un kāpēc pats šis darba ražīgums pieaug tik lēni?

Taču, problēma tajā, ka katru gadu stundā tiek ražot aizvien mazāk IKP, savukārt ražošanā investētā nauda nes aizvien mazāk peļņas. Taču tehniski Lielbritānijā pastāv pilna nodarbinātība, citiem vārdiem sakot, nevar vienkārši pieņemt darbā vairāk cilvēku – darba ražīgumam jāveicina efektivitāte. Tāpēc britu "zaļo" piedāvājums ir īstenojams tikai ar nosacījumu, ja darba diena tiek pagarināta līdz 10 stundām.

Sieviete - Sputnik Latvija
Fiktīvās laulības un darbs ārzemēs: kā Latvijas iedzīvotāji nonāk verdzībā

Turklāt ir vēl viens iemesls pateikt "nē" darba nedēļas samazināšanai līdz četrām dienām. Saskaņā ar pētījumiem, jo vairāk jūs strādājat, jo efektīvāks esat. Taču pēc 50 stundām nedēļā šī izdevība kļūst nenozīmīga, savukārt pēc 65 stundām nedēļa efektivitāte aiziet mīnusā – no nogurušiem, izdegušiem darbiniekiem nav nekādas jēgas. Taču lieta tāda, ka produktivitātes augstākais punkts atrodas tieši kaut kur pēc 40 stundām nedēļā.

Ja skatās no darba devēja puses, jo vairāk cilvēks strādā, jo vairāk peļņas nes investīcijas viņa darbā, savukārt, ja viņš strādā tā, kā piedāvā Zaļā partija – 32 stundas četrās dienās – viņš zaudē peļņu. Ja cilvēkam liek strādāt sešas dienas nedēļā, jeb 12 stundas dienā, tad īpašu izdevību viņš nenesīs, taču ja viņš strādās 20 stundas nedēļā, darba devējam tas nepatiks, jo darbinieks ir spējīgs nest vēl 20 stundu izdevību.

Ziņu lente
0