RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Iniciatīvas grupa, kas risina dažādus jautājumus saistībā ar cilvēku tirdzniecību, darbojas Liepājā kopš 2003. gada, tajā ietilpst dažādu institūciju pārstāvji: tiesu, prokuratūras, policijas un robežsardzes, bāriņtiesas, Nodarbinātības valsts aģentūras, sociālie darbinieki un daudzi citi, ziņo Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums".
Grupas koordinatore, Liepājas domes sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže stāsta, ka starp svarīgākajiem grupas uzdevumiem ir informēt iedzīvotājus un palīdzēt upuriem:
"Vislielākā problēma ir fiktīvas laulības. Mums bija seminārs, kurā piedalījās cilvēki no civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļām, arī viņi teica, ka sastopas ar tādiem gadījumiem, kad viņi to redz, bet neko nevar padarīt. Un mēs runājām par to, kā to risināt. Otra problēma ir darbs. Kad mūsu cilvēki aizbrauc, viņi kļūst par vergiem. Viņi paši to it kā neapzinās, bet, kad viņi sāk runāt, mēs saprotam, ka tā ir verdzība. Un tad mēs arī informējam iestādes un palīdzam risināt šos jautājumus."
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Aivars Bergmanis pastāstīja, ka prokuratūra jau sen cīnās ar fiktīvajām laulībām: tika aizturētas vervētāju grupas, kuras Latvijā meklēja sievietes, lai nosūtītu uz Īriju apprecēties ar pakistāniešiem, indiešiem, sīriešiem un citiem trešo valstu pārstāvjiem, tādējādi ļaujot viņiem legāli uzturēties Eiropas Savienības teritorijā.
"Tur ir savervējuši un nosūtījuši simtiem sieviešu no Latvijas. Var konstatēt, ka tās bija sociāli neaizsargātas sievietes, kuras dzīvoja sociālajās mājās. Vervētāji nāca un piedāvāja pilngadīgām Latvijas pilsonēm, neatkarīgi no tautības, noslēgt šīs laulības. Par to piedāvāja naudu. Un, ja cilvēks ir sociāli neaizsargāts un viņam ir mazi ienākumi...tad viņas piekrita."
Par fiktīvās laulības noslēgšanu sievietes saņēma dažus tūkstošus eiro, pusi paņēma vervētāji.
Fiktīvais vīrs var piespiest sievieti strādāt un atņemt nopelnīto, bet, kad viņa aizbrauc, viņai nākas atstāt ID-karti, ar kuru "vīrs" var paņemt kredītus un pēc tam pazust, bet sievietei viss būs jāatmaksā. Turklāt nepatīkamas sekas gaida tos, kuri turpmāk izlems dzemdēt bērnu, nešķirot fiktīvo laulību.
"Bija jau gadījumi, kad šie vīrieši, no kuriem sievas jau bija aizbraukuši, un kuriem ir atļauja piecus gadus dzīvot Eiropas Savienībā, Īrijā – viņi, uzzinot, ka sievietei šeit, Latvijā, piedzima bērns, iet uz tiesu, lūdz atdot viņam bērnu, jo viņš juridiski ir viņa tēvs," - stāsta Aivars Bergmanis.
Sieviete nenojauš, ka viņa esot izvedusi bērnu bez "vīra" atļaujas. Rezultātā Latvijā tiek nosūtīts tiesas nolēmums par bērna atgriešanos, kas mūsu pusei jāizpilda. Mērķis ir uzturēšanās atļauja.
"Lai iegūtu ilgtermiņa atļauju dzīvot Eiropas Savienībā, jo ja viņš saņems šo bērnu, viņu nekad vairs nedzīs, jo viņš ir bērna no Eiropas Savienības tēvs, viņu izraidīt vairs nevar, lai gan tas nav viņa bērns!"
Aivars Bergmanis pastāstīja arī par darba verdzības gadījumiem: Latvijas iedzīvotājiem solīja zelta kalnus, bet rezultātā atņēma pases un lika strādāt lauksaimniecībā par minimālo maksu.
"Viņus vervēja čigāni, un arī sociāli neiekārtotus cilvēkus: bez izglītības, ar invaliditāti, kuri lietoja alkoholiskos dzērienus. Tie viņiem noticēja un devās uz turieni. Anglijas policija ir aizturējusi šo grupu. Septembrī sākās tiesa," - paziņoja Bergmanis.
Liepājas pašvaldības dienas centra personām ar garīgās attīstības traucējumiem vadītāja Maija Agatina pastāstīja, ka centrā ir cilvēku tirdzniecības upuri:
"Bija tādas, kuras bija seksuālas verdzenes, bija tādas, kuras nepaspēja apprecēties, bet tā bija vervēšana, kad sievietes reāli turēja ieslodzījumā un neizlaida no dzīvokļa, un viņām bija jāprecas. Bet vienai no manām klientēm izdevās aizbēgt no turienes, tas bija Anglijā, viņu novervēja caur draugiem.lv. Šobrīd viņa ir mājās Liepājā, bet tiesas process turpinās."
Sociālo rehabilitāciju veic Resursu centrs sievietēm Marta, kur cilvēku tirdzniecības upuriem tiek sniegta valsts apmaksāta palīdzība 180 dienu laikā. Pirmkārt, tā ir sociālā darbinieka, psihologa, jurista palīdzība, bet, ja nepieciešams, var iesaistīt arī citus speciālistus. "Pakalpojumu grozā" iekļauti arī dažādi pabalsti, piemēram, pirmās nepieciešamības priekšmetu iegādei, ārstu pakalpojumi.
