Šis stāsts sākās ar publikāciju par to, ka jaunietis, apguvis pilota iemaņas pēc mācībām apņēmies doties strādāt uz Igauniju, raksta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs. Prakse lidostā "Rīga" viņam neesot pieņemama tāpēc, ka tur pārsvarā runājot krieviski (indīgas mēles jau piezīmēja: Igaunijas lidostā prakse laikam notikšot latviski). Varētu jau uz to pievērt acis, ja acis būtu pievēris pats jaunietis un pēc tam arī žurnālisti. Taču, ja jau viņi acis nepiever, tad arī mēs – normālie patrioti – esam sarosījušies, ne aci nepamirkšķinot. Turklāt tādas situācijas gadās bieži jo bieži.
Latviešu jauniešiem draud izmiršana un agri vai vēlu viņi tiks ierakstīti Sarkanajā grāmatā. Runa jau nav tikai par demogrāfiju vien. Pie visa patiešām vainīgi krievi. Ko tik valsts nedara, lai normāls latviešu puika dzīvotu un mācītos normālā latviešu vidē. Lai viņam ne jausmas nebūtu, ka krievi pastāv, - vismaz ne šeit, Latvijā. Taču atliek viņam tikai spert soli lielajā dzīvē, kā parādās krievi. Un tā parādās, ka gribas visu mest pie malas un braukt prom, kaut vai uz Angliju. Tik daudz labu, izglītotu, patriotisku jauniešu no Baltijas tagad lasa zemenes miglainajā Albionā, mazgā tur grīdas un šķīvjus. Mēs nevarējām saprast – kāpēc tā? Tagad nu beidzot viss ir noskaidrojies. Tāpēc, ka viņu dzimtajās valstīs zemiskie krievi visur – kur tik paskaties – savā starpā runājas krieviski, joko, smejas par kaut ko nesaprotamu (tātad par tevi ņirgājas!) un dara visu iespējamo, lai normāls cilvēks justos kā idiots. Galu galā patriotam tāda sajūta rodas. Un aizvainotais patriots ir spiests braukt prom no sirdij mīļās dzimtenes turp, kur viņa dzimto valodu neviens vispār nesaprot. Starp citu, dažkārt krievi viņus vajā pat tur.
Mums te prasa: cilvēki mīļie, kur ir loģika? Ja te darbā latviski nerunāja, kur nu tur ierunāsies. Loģika ir, mūsējā, baltiskā. Dosim vārdu mediju ekspertei Ritai Evai Našeniecei: "Man arī ir nesalīdzināmi psiholoģiski vieglāk strādāt internacionālā kolektīvā, kur runā angliski, nekā krievu šovinistu kolektīvā, kur ir absolūts valodas spiediens." Lūk, tā ir visa jūsu loģika – angļu mēle nespiež. Spiež tikai krievu valoda.
Un te tak runa ir par lidostu – valsts vizītkarti. Tur vispār nedrīkst būt neviena krieva, tikai progresīvas latviešu sejas, tolerance un novatoriska pieeja. Kādi krievi, atvainojiet? Viņi taču pat negrib savā starpā angliski runāt, lai arī valodu prot. Iedomājieties vien, kā jūtas pareizie latviešu jaunieši, kuri pamet mīļoto valsti ar čemodānu rokās no lidostas, kurā dzirdama krievu valoda? Atmiņā iespiežas pēdējā frāze. Kāda tad tā varētu būt, ko? "Nu, vācies taču beidzot"? Tīrās šausmas.
