Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga pasākumā Global Leader Dialogue Berlīnē ziņoja, ka nepieciešams "veltīt visus spēkus, lai iebiedētu Krieviju".
Viņasprāt, Eiropas pienākums ir ieguldīt lielākus līdzekļus savā aizsardzībā, un Norvēģija audzēs militāros izdevumus. Krievijas iebiedēšana esot nepieciešama, un to varot panākt tikai ar "vērienīgām militārām mācībām".
Pret nacionālo politiku
Šķiet, Sūlberga apņēmusies aizēnot savas domu biedres Baltijā – Daļu Grībauskaiti un Kersti Kaljulaidi. Krievijas vēstniecība Norvēģijā pauž uzskatu, ka patlaban valsts izskatās "ne īpaši prognozējama" – veicina bruņošanās sacensības un militāro izdevumu ziņā uz vienu iedzīvotāju ieņem otro vietu NATO pēc ASV.
Valsts izvieto savā teritorijā ASV PGA sistēmas un dislocē amerikāņu jūras kājniekus. Šīs darbības vērstas pret Krieviju.
Abu valstu pastāvēšānas laikā Krievija ne reizi nav apdraudējusi Norvēģiju, tomēr jūnijā Oslo vērsās pie Vašingtonas ar lūgumu dislocēt ASV jūras kājnieku papildu vienības pie Krievijas robežas.
Šis lēmums neatbilst kopš 1949. gada īstenotajai nacionālajai politikai "nepiešķirt ārvalstu bruņotajiem spēkiem bāzes Norvēģijas teritorijā līdz brīdim, kad Norvēģija saskarsies ar uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem". Kāds ir valsts militarizācijas un pret Krieviju vērstās iebiedēšanas iemesls?
Klaiņošana pa trejdeviņām zemēm
Vācu žurnāls Der Spiegel, atsaucoties uz Drēzdenes Tehniskās universitātes pētījumu, vēsta, ka Norvēģija ieņem līdera vietu Eiropā psihisko traucējumu skaita ziņā iedzīvotāju vidū – rādītājs sasniedzis 26,6%.
Valsts pašreizējā premjerministre kopš 16 gadu vecuma ārstējusies no disleksijas (tai raksturīgas grūtības apgūt lasīšanas un rakstīšanas prasmes). Taču kareivīgums, ko demonstrē nelielā ziemeļvalsts ar aptuveni 5 miljoniem iedzīvotāju, cēlies citviet.
ASV gatavojas karam ar Krieviju. Plašā frontē – Barenca un Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai – vērojama Ziemeļatlantijas alianses uzbrukuma grupējumu veidošanās.
Tuvojas lielākie NATO manevri kopš aukstā kara laikiem - Trident Juncture. Norvēģijā desantēsies ASV jūras kājnieki. Strauji aug alianses spēku trieciena vienības Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Haotiskajā ierindā burtiski ar spērieniem liek stāties ar militāro bloku saistītajai Ukrainai.
Kas satrauc ASV
Socioloģiskais pētījums amerikāņu karavīru lokā liecina, ka aizvien lielāks skaits militārpersonu gaida karu ar Krieviju: 46% aptaujāto uzskata, ka Savienotās Valstis karos burtiski nākamgad (2017. gadā šādu viedokli pauda 5%). Par galveno pretinieku 71% respondentu uzskata Krieviju. Otrajā vietā – Ķīna. Domājams, viņu kolēģi Eiropā pārsvarā tāpat jūt šo militārpolitisko paranoju. Tagad tiek apspriests nevis kara risks, bet gan prioritārais karadarbības teātris – Barenca, Baltijas vai Melnā jūra.
Amerikāņus satrauc nevis iespējamie lielie zaudējumi un iznīcība Eiropā, bet gan Krievijas prasme izveidot reģionālās piekļuves un manevru ierobežojuma un kavēkļu zonas.
Pavisam noteikti ASV un NATO vadībai negribētos projicēt spēku visā Krievijas robežu perimetrā. Ar šo vēlmi stratēģisko mērķu īstenošanai nepavisam nepietiek. Nav ne mazāko šaubu: karš ar Krieviju sāktos agrāk, ja vien "partneriem" nebūtu demonstrēti efektīvie "Iskander", "Kalibr", "Kinžal" un citas reālās suverenitātes garantijas. Cerībām uz Kremļa izkurtēšanu un ģeopoliskā līdzsvara izmaiņām nav ne mazākā objektīvā pamata.
Atklāsme Azovā
Krievija ne vienu reizi vien jau ir brīdinājusi ASV un NATO par naidīgas rīcības sekām un tās atvairījusi. Piemēram, Dienvidkaukāzā 2008. gadā un Krimas pussalā 2014. gadā.
Ceturtdien, 18. oktobrī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā franču izdevumiem RT France, Paris Match un Le Figaro apliecināja, ka Krievija neļaus Ukrainai organizēt mācības Azovas jūrā kopā ar NATO. Krievijas un Ukrainas līgums paredz, ka trešo valstu karakuģu ienākšanai abu valstu iekšējā jūrā – Azovas ūdeņos – nepieciešama abpusēja piekrišana, ko Krievija nesniegs.
Lavrovs gandrīz tiešiem vārdiem paskaidroja rietumvalstu "partneriem", kāds ir to statuss: jūsu brīvība beidzas tur, kur sākas mūsu teritorija. Vai viņi to sapratīs?
Rietumu demokrātija jau sen ir pārvērtusies par asiņainu kultu Tuvajos Austrumos un vairākās Āfrikas valstīs. Taču karadarbības sākums Eiropā ar mūsdienu tehnoloģijām – tā ir garantēta globālā katastrofa, kvalitatīvi jauns kolektīvo Rietumu degradācijas līmenis. Amerikāņu "vanagi" velti cer, ka aiz okeāna izdosies pagaidīt apokalipses beigas.
Miera laikā mācībās Lietuvā gāja bojā karavīrs no Vācijas. Kara lidotājs no ASV gāja bojā Ukrainas "tīrajās debesīs". Tā nav nejaušība, tāpat kā daudzi citi incidenti. Pat nepielādēts ierocis dažkārt šauj.
