RĪGA, 7. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. To, pie kādiem slēdzieniem nonāks Latvijas izglītības pētījums projekta forsaita sesija "Latvijas izglītība 2025", bija iespējams uzminēt jau pirmajā posmā.
Vēl vairāk, Latvijas krievvalodīgie pat gandrīz uzreiz paziņoja pētījuma secinājumus. Tieši tāpat tie, kas stāv Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pusē, tūlīt pat sāka nicīgi ignorēt pētījumu, murminot "jūs visi melojat" un "kā var ticēt tādiem ļaudīm".
Patiešām, preses konferencē pēc pētījuma noslēguma nekādu sensāciju nebija. Forsaita sesiju "Latvijas izglītība 2025" projekts parādīja to, ko no tā jau gaidīja gan tie, kuri agrāk šaubījās, gan tie, kuri rezultātus prognozēja.
Kas tas ir – forsaita sesiju projekts? Tas nozīmē dažādu ieinteresēto grupu: vecāku, pedagogu, studentu, skolēnu, darba devēju, mācību iestāžu vadītāju priekšstatu par izglītības sistēmu savākšanu un apkopošanu vienotā kartē. Pētījumus veica sabiedriskās organizācijas ASSORTI — Papildizglītības centrs ģimenei, FutureSchool.lv Forums, "Humanitārā perspektīva" un "Eksperiments". Projektu vadīja pedagoģe, sabiedriskā aktīviste Margarita Dragile.
Kā veidojās pētījumi
"Tika organizētas aptuveni 40 stundas ilgas tiešās sesijas. Rezultātu apstrāde ilga aptuveni 100 stundas. Četrās forsaita sesijās piedalījās aptuveni tūkstotis cilvēku. Viņu vidū bija vecāki, skolotāji, skolēni, studenti, uzņēmēji, skolu administrāciju pārstāvji, domes un Saeimas deputāti," – pastāstīja Margarita Dragile.
Pētnieki secināja, ka IZM novājina izglītību Latvijā. Ministrija deklarē saikni ar pasaules izglītības tendencēm, piemēram, vēlmi radīt pieejamus, brīvus un atklātus apstākļus izglītības ieguvei. Patiesībā tā rīkojas pretēji – monopolizē izglītības sistēmu valstij, birokratizē to un politizē.
Šādas izglītības politikas rezultātus demonstrē PISA starptautiskie pētījumi: zināšanas matemātikā un eksaktajās zinātnēs skolēnu vidū Latvijā pavājinās. Izglītības kvalitātes reitingā valsts krīt lejup – tā jau piekāpjas Igaunijai. Pie tam izglītības reforma neizbēgami pagrūdīs Latviju vēl zemāk.
Kas liek šķēršļus latviešu valodai apguvei
Kā tad īsti izglītības politizēšana, pat bilingvālās izglītības iznīcināšana un birokratizēšana samazina valsts intelektuālo potenciālu? Par to nepārprotami liecina forsaita pētījumi, kas notiek nevis ekspertu, bet gan izglītības tiešo pasūtītāju vidū.
Patlaban viena no skaudrākajām problēmām Latvijā ir valodas problēma – nepieciešamība pārvaldīt latviešu valodu. Latviešu konservatori skaidro, ka bilingvālā izglītība vājāk veicina valsts valodas apguvi nekā mācības tikai latviešu valodā. Un tie, kuri iebilst pret izglītību latviešu valodā, automātiski tiek iekļauti labu valsts valodas zināšanas pretinieku kategorijā.
Forsaita pētījumi apliecināja, ka šāds secinājums ir melīgs. Skolēnu, studentu un viņu vecāku aptauja apliecināja: visas šīs grupas ir ieinteresētas apgūt latviešu valodu un bieži vien ir ļoti neapmierinātas ar tās mācību līmeni. Taču visi šie cilvēki vienlaikus iebilst pret krievu valodas vardarbīgu izspiešanu. IZM apgalvojumi par to, ka krievu izglītības iznīcināšana Latvijā notiek pēc skolēnu un vecāku pasūtījuma, absolūti neatbilst pētījumu rezultātiem.
Ļoti interesanti ir arī šī gada eksāmenu rezultāti: tie liecina, ka krievu un latviešu valodu zināšanu līmenis ir zemāks nekā angļu valodas zināšanas. Latviešu valodas eksāmenu vidējais rezultāts valstī – 52,7%. Tas ir, latviešu valodas ieviešama priekšmetu apgūšanā nekompensē vājas latviešu valodas metodikas un sliktus pasniedzējus.
Starp citu, forsaita pētījumi parādīja, ka metodisko materiālu zemais līmenis un pedagogu trūkums – tas, par ko sen runā "krievu" partijas, satrauc gan vecākus, gan skolēnus. Gan krievus, gan latviešus.
Vienīgā izeja – uz ārzemēm
Vecāki, pedagogi, skolēni un studenti nesaprot, kā ietekmēt situāciju izglītībā, un nespēj to izdarīt – arī par to liecina forsaita pētījumu rezultāti. Centienos kaut ko mainīt un aizstāvēt savas intereses lielākā daļa saskaras ar neveiksmi, izjūt vilšanos un dusmas.
"Patlaban vecāki kā izglītības "pasūtītāji" var pildīt tikai rekomendāciju funkciju skolu padomes darba ietvaros. Pārsvarā viņi nodarbojas tikai ar klašu organizatoriskajiem jautājumiem un izglītības principiālos jautājumus neietekmē. Lai arī tieši vecākiem būtu jābūt pārstāvētiem pašvaldības līmenī," – pastāstīja Latvijas krievu mācību valodas asociācijas pārstāvis Konstantīns Čekušins.
Vēl vairāk, pētījumā aptaujātie vecāki visbiežāk pauda uzskatu, ka pašreizējā situācijā vienīgā izeja ir imigrācija. Protams, tas var tikai iepriecināt nacionālistus, taču noteikti darīs raizes liberāļiem un demokrātiem. Tiesa, pastāv gan dažādi viedokļi par to, kurš ir liberālis darbos, ne tikai vārdos vien.
"Varam būt droši, ka liberāļiem nepatiks nacionāļu radīta pasaule," – secināja Čekušins.
