RĪGA, 28. septembris — Sputnik. Ilgstošais sausums Latvijas lauksaimniecībā atzīts par valsts mēroga dabas katastrofu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt maksājumus vai uz laiku atlikt nodokļu nomaksu zemniekiem, vēsta VID. Izmaiņas skars lauksaimniekus, kurus Zemkopības ministrijas deleģētais Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKIC) atzīs par cietušiem sausuma rezultātā.
Sausuma dēļ cietušajiem lauksaimniekiem pieejams VID atbalsts nodokļu nomaksas jomāhttps://t.co/8g3mvD6Mj1 pic.twitter.com/Rd2tBp0kYR
— VID (@vid_gov) 27 сентября 2018 г.
Lai saņemtu tādu slēdzienu, lauksaimniekiem ir jāvēršas LLKIC. Pēc slēdziena saņemšanas lauksaimniekam kopā ar rakstisku iesniegumu par nodokļu maksājumu sadali vai atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam tas jāiesniedz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē. Iesniegums tiek pieņemts elektroniski, pa pastu vai personīgi.
Saimniecības, ko ārkārtas apstākļi skāruši viduvēji, var izmantot likumā paredzēto iespēju sadalīt nodokļu nomaksu uz laiku līdz vienam gadam. Šim nolūkam viņiem jāvēršas VID ne vēlāk kā 15 dienas pēc nomaksas termiņa sākuma.
Šogad lauksaimnieki Latvijā saskārās ar sausumu un svelmi. Nokrišņu daudzums Latvijā ievērojami atpalika no klimatiskās normas. Bez lietus gāja bojā dārzi un lauki. Lopkopji bija spiesti nokaut daļu lauksaimniecības dzīvnieku, kam nepietiek barības. Būtiski cietusi ogu un augļu raža. Problēmas radušās pat zivsaimniecībām Latvijā.
Jūlijā 25 pašvaldības nosūtīja Zemkopības ministrijai lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā.
Tomēr Krīzes padome nolēma, ka ārkārtas stāvokļa pasludināšana un speciāli atbalsta pasākumi nav nepieciešami. Padomes locekli izsludināja nacionālu stihisko nelaimi lauksaimniecībā, kas, iespējams, ļaus sniegt palīdzību fermeriem katrā konkrētā situācijā.
Latvijas valdība ierunājās par nepieciešamību ieviest zemnieku saimniecību apdrošināšanu. Zemkopības ministrijas dati par pērno rudeni liecina, ka Latvijā bija apdrošināti tikai 3,7% lauku. Jāpiebilst, ka kompensāciju dabas katastrofu radītu zaudējumu gadījumā piedāvāja tikai divas apdrošināšanas polises.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis atturīgi izturējās pret vairāku pašvaldību ierosinājumu izsludināt ārkārtas stāvokli. Valsts vadītājs uzskata, ka dabas stihijas radīto zaudējumu segšanu no valsts budžeta, nav labākais naudas ieguldīšanas veids, un paziņoja, ka pienācis laiks ieviest apdrošināšanu fermeriem.
Premjerministrs Māris Kučinskis pauda līdzīgu viedokli.
