Latvijas banku sektora — Krievijas kapitālu kādreizējās miera ostas — nesenā faktiskā iznīcināšana bija saistīta ar vietējo finanšu struktūru vajāšanu. Kad noskaidrojās, ka līdzīgas pretenzijas amerikāņiem ir arī pret Igauniju, sākumā šķita, ka tur atkārtosies Latvijas stāsts un viss beigsies nacionālajā līmenī, atzīmēja RIA Novosti autore Irina Alksnis.
Tālāk notikumu virzības temps pieauga. Noskaidrojās, ka 2007.-2015. gg. caur mazo un kluso Igauniju pārsūknēti divdesmit valsts budžeti. Turklāt mahinācijās iesaistīta ne tikai Danske Bank (kuras galvenais ofiss par notiekošo bija itin labi informēts), bet arī tādi pasaules finanšu titāni kā Deutsche Bank, Citibank u.c.
Skandāls plešas plašumā. Danske Bank vadītājs Tomass Borgens nesen atkāpās no amata. Kopš 2018. gada sākuma bankas kapitalizācija kritusies vairāk nekā par trešo daļu.
Turklāt, kad tika publiskotas cauri Igaunijai pārsūknētās summas (234 miljardi dolāru laikā no 2007. līdz 2015. gadam), apdraudēta ir arī pati karalistes reputācija. Reitingu aģentūra S&P paziņoja, ka Dānijas augstais kredīta reitings (AAA), iespējams, tiks pārvērtēts. Šobrīd tas vēl nav noticis, taču valsts, kuras banku sektors veido vienu no nacionālās ekonomikas stūrakmeņiem, jau sākusi nervozēt.
Vispirms galvenās darbības sāka amerikāņi, taču, kad atklājās operāciju mērogi (tie ieņem goda vietu starp lielākajiem tamlīdzīgiem skandāliem pasaulē), pie darba ķērās arī Eiropas iestādes.
Tiesa, ir aizdomas, ka tās pārsvarā strādās, lai pēc iespējas klusāk izlīdzinātu situāciju, nevis sodīs vainīgos.
Galu galā kapitālu izvešana un "atmazgāšana" no dažādām "necivilizētām" valstīm un teritorijām jau ilgus gadu desmitus rietumos tiek uzskatīts par godīgu biznesu.
Tagadējā cīņa par kapitāla tīrību pārsteidzoši sakritusi ar kraso konkurences saasināšanos par minētajiem resursiem. Un pēkšņi parādījās tik ērta iespēja ātri ekspropriēt līdzekļus, aizbildinoties ar to kriminālo izcelsmi vai mērķi — terorisma finansēšana, vai ar to, ka nauda pieder autoritatīva un asiņaina režīma piekritējiem. Parastos apstākļos no dzimtenes atvesto līdzekļu atņemšana mežonīgajiem aborigēniem notika daudz elegantāk un nesteidzīgāk. Bet tagad tam vairs nav laika.
Turklāt (un tas ir vēl svarīgāk) šī kampaņa ļauj pabīdīt malā konkurentus no apetītlīgā delikāto bankas pakalpojumu tirgus. Rezultātā šajā jomā ļoti aktīvās Savienotās Valstis ir saņēmušas savās rokās milzum ērtu iespēju izdarīt kārtējo triecienu Eiropas banku sistēmai.
Atliek tikai atsaukt atmiņā, kā amerikāņi gāza pār Deutsche Bank sodu lavīnu — simtiem miljonu dolāru ar dažādām apsūdzībām. Tagad jauna, vēl plašāka iespēja piespiest pie sienas sabiedrotos-konkurentus — gan politiskos, gan finansiālos.
Tātad tā būs vienkārša lieta, ja Eiropas struktūras, aizbildinoties ar mahināciju izmeklēšanu, darīs visu iespējamo, lai pasargātu svarīgas finansiālās struktūras no aizokeāna partneru smagās un alkatīgās rokas.
Vārdu sakot, klasiska "buldogu saķeršanās zem paklāja" — bijušās PSRS turīgie pilsoņi, kuri nolēmuši atrast jaunu dzimteni un drošu ostu savai naudai, atklāja, ka kļuvuši par lielgabalu gaļu globāla mēroga ģeopolitiskajā kašķī.
Turklāt nav ne mazāko šaubu: Eiropas un ASV izteikumi būs līdzīgi, un galvenā vaininieka lomā tiks iecelts Kremlis, kas "izzadzis pats savu valsti" un ar saviem "netīrajiem kapitāliem" cenšas samaitās rietumu baņķieru tīrās dvēseles. Faktam, ka Danske Bank apkalpoja klientus no Krievijas Bankas "melnā saraksta", kas brīdināja igauņus par aizdomīgām operācijām, protams, neviens nepievērsīs uzmanību.
Toties no Krievijas puses notiekošo var pavērot ar baudu — gan Rietumu sdavstarpējos kašķus, gan arī mūsu tautiešu un bijušo līdzpilsoņu nelaimes, kuri nolēma paļauties uz Rietumiem.
