RĪGA, 26. septembris — Sputnik, Jevgeņijs Leškovskis. Satversmes aizsardzības biroja Ekonomiskās drošības nodaļas bijušais priekšnieks, uzņēmējs un kustības "Par atbildību" vadītājs Arnolds Babris ir pārliecināts: neviena no tagadējām partijām, kas vēlas iegūt pēc iespējas vairāk vietu Latvijas parlamentā, neriskē risināt valsts ekonomiskās un finansiālās grūtības, jo nav uz to spējīga.
Populisti sacenšas ar deputātiem
"Kā lielu noslēpumu teikšu: mūsu politiķus absolūti neinteresē Latvijas ekonomiskā drošība. Saeimas kandidātu absolūtais vairākums pat nesaprot, kas tā tāda ir: valsts ekonomiskā aizsardzība un kādas ir valsts attīstības ekonomiskās stratēģijas. To saku ar pilnu atbildības sajūtu.
Gan tad, kad strādāju valsts drošībā, gan kļuvis par uzņēmēju, vēroju, ko saka un dara politiķi. Mans secinājums ir viennozīmīgs: lielākā daļa Saeimā iet savtīgu interešu dzīti, bet tie retie, kuri grib kaut ko uzlabot vai kaut ko sajēdz ekonomikā, vienkārši pazūd kopējā barā. Nevienai partijai, kas iet uz Saeimu, nav izpratnes par to, kā pacelt Latvijas ekonomiku. Vēl vairāk, nezināšanas dēļ partijas vienkārši baidās runāt par šo tēmu," — ir pārliecināts Arnolds Babris.
Viņa pārmetumus zināmā mērā apstiprina arī neformālās sarunas ar dažiem partiju vadības pārstāvjiem. Piemēram, viens no "Saskaņas" locekļiem sarunā ar Sputnik korespondentu, vaicāts par Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģiju, nevarēja pastāstīt, ko darīt un kā. Pēdējam argumentam viņš paziņoja: "Pastāv Eiropas ekonomiskās attīstības kopējais plāns. Latvija saņem no Eiropas Parlamenta dokumentus, ko un kā darīt. Lūk! Kas vēl vajadzīgs!"
Nacionālās apvienības vadības pāstāvji, kuri bez ieslēgta diktofona tekoši runā krieviski, sarunā par ekonomisko stratēģiju nekādus argumentus neminēja un papūlējās sarunu pārtraukt. Neko sakarīgu Sputnik korespondents neizdzirdēja arī no partiju pārstāvjiem, ar ko tikās septembrī.
Arnolds Babris uzskata, ka nav nekā pārsteidzoša Latvijas tagadējo politiķu uzvedībā.
"Mums ir koloniālās aristokrātijas politiskais modelis. Te ir "iecelti" cilvēki no Briseles, kuri centīgi pilda rīkojumus. Vietējie iedzīvotāji viņu acīs ir nodokļu maksātāji, vergi, nekas vairāk. Latvijai vajadzīgi savi politiķi, kas spēj nodarboties ar nacionālo ekonomiku. Latvijai pašlaik ir vitāli svarīgi panākt pozitīvu tirdzniecības bilanci," — uzskata uzņēmējs.
Sveša vietā atrast savējo
Kopš neatkarības atjaunošanas, 27 gadus Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance. Lai tā būtu pozitīva, vajag vairāk eksportēt un mazāk importēt. Ir tas, ko valsts spiesta pirkt ārzemēs, jo nevar saražot pati, taču tagad importēts tiek arī daudz kas no tā, ko būtu varēts ražot pašmājās, ja būtu radīta prātīgāka ekonomiskā politika, radīti importa aizvietošanas priekšnoteikumi, uzskata Babris.
"Kā radīt eksporta palielināšanai nepieciešamos apstākļus? Netraucējiet Latvijā tiem kuri vēl vismaz kaut ko ražo un eksportē, samaziniet liekās birokrātiskās prasības un neadekvāto nodokļu slodzi. Ķīnā ražotāji, eksportētāji ir atbrīvoti no nodokļiem. Tur ir sapratuši: nodokļu slogs ražotājiem mazina eksporta potenciālu. Bet eksports valstij ir daudz izdevīgāks nekā nodokļi no ražotāja, no eksportētāja," — skaidroja uzņēmējs.
Turklāt Latvijā ir smaga un neizdevīga sistēma ražošanai nepieciešamu kredītu saņemšanai, viņš piebilda.
"Ražošana ir sarežģīts prociess, kurā bez "gariem" un relatīvi lētiem kedītiem neiztikt: līdzekļi jāiegulda iekārtās, jāpērk izejvielas, visbeidzot, jāpilda tirdzniecības tīklu kaprīzes, kuri izgriež rokas ražotājiem. Turklāt ārvalstu tīkli parasti paslepus cenšas bīdīt preces no savas dzimtenes, bet vietējiem ražotājiem — vairot problēmas," — pastāstīja uzņēmējs.
Viņš atcerējās, ka daudzkārt skaidrojis politiķiem galvenās tēzes un stāstījis par riskiem, kas saistīti ar ekonomisko drošību, taču nav varējis piesaistīt viņu uzmanību.
"Bet tagad paskatieties, ko padarījušas skandināvu bankas. Zināms, ka viņiem nebija kur likt savu pensiju fondu naudu, viņi piesūknēja mūsu banku sektoru, un izveda savus kapitālus no Latvijas, kad radās vajadzība, turklāt tā, ka lielākā daļa cilvēku, kuri ņēma kredītus (dažkārt pat divkāršos vai trīskāršos), acumirklī kļuva nabagi," — atzīmēja Babris.
Triecienu ekonomikai deva arī nerezidentu naudas aiziešana no bankām. Galu galā "netīrās naudas" tās starpā, kas tika atmazgāta Latvijā, bija ne vairāk kā 5-10%, pārējā bija godīgi pelnīta. Pēc Arnolda Babra domām, vietējie politiķi, kuri piedalījās uzbrukumā nerezidentiem, pastrādājuši ekonomisku noziegumu. Tagad naudas resursi ir pārcēlušies uz citām valstīm, ieplūduši citās ekonomikās un strādā tur — to valstu labā.
Katrai varas kļūdai ir vārds un uzvārds
Vēl viens trieciens ekonomikai: stingrāku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ārvalstniekiem noteikumu ieviešana. Šie cilvēki Latvijā ienesa miljonus. Nākamais trieciens — politiskā klimata pasliktināšanās, kā dēļ strauji saruka tranzīta apjomi. Pie tam dažus tas priecē, piemēram, nesen Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks priecājās, sak, Latvija beidzot nokāpj no "Maskavas adatas"!
Arnolds Babris, komentējot Iesalnieka izteikumus, nosauca politiķi par populistu.
"Kā var visus Latvijā uzskatīt par idiotiem! Citas valstis cīnās par to naudu, bet Latvija cīnās, lai to zaudētu. Nauda ir ekonomikas asinis. Nav naudas — nav ekonomikas. Pašlaik Latvija ir noasiņojusi. Piemēram, Somija īsteno ļoti prātīgu politiku — lai arī valsts nav NATO, taču reāli nodrošina savu drošību, tostarp arī ar naudu no Krievijas, pateicoties tranzītam un citai sadarbībai ar austrumu partneri.
Nacionālā apvienība ar saviem iesalniekiem ir vislielākie populisti. Esmu pārliecināts: katrai kļūdai ir vārds un uzvārds, un katram politiķim jāuzņemas personīga atbildība par savu darbu vai bezdarbību. Jo stingrāka būs atbildība "pēc rezultāta", jo labāk strādās tautas kalpi," — uzskata Babris.
Latvijas politisko sistēmu uzņēmējs uzskata par "kroplīgu un nepareizu", kā Veimāras republika, "pēc kuras parauga veidota mūsu Saeima".
"Parlamentā mums ir 100 deputāti, bet nav neviena, no kā prasīt — rāda viens uz otru ar pirkstiem. Kolektīvās bezatbildības paraugs! Mums vajadzīgs visas tautas vēlēts prezidents, kurš nāks strādāt ar savu ministru kabinetu uz četriem gadiem. Pēc tam varat viņam prasīt, ko viņš šajā laikā padarījis. Vajag atdalīt izpildvaru no likumdevējas varas. Tāpat atbildība jānes katram Saeimas deputātam, un šim nolūkam piemērotākā ir mažoritārā vēlēšanu sistēma. Pēc personīgās atbildības ieviešanas ātri vien saruks demagogu un populistu skaits," — norādīja Babris.
