RĪGA, 21. septembris — Sputnik. Baltijas valstu un Ziemeļeiropas meteorologi aicina valstis sadarboties, lai pielāgotos klimata izmaiņām un mazinātu to sekas, vēsta Mixnews.lv, atsaucoties uz avīzi Neatkarīgā.
Spilgtākās laikapstākļu anomālijas šovasar bija vērojamas Latvijā, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Islandē, Lietuvā, Norvēģijā un Zviedrijā. Latvijā šī vasara bija otrā karstākā un sausākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada. Norvēģijā sezona izrādījusies karstākā un sausākā kopš 1900. gada.
Ugunsgrēks un plūdi
Meteoroloģiskie dienesti jau sen novēro klimata pārmaiņas, taču aizvadītā vasara radījusi nopietnu satraukumu speciālistu aprindās. Anomālais karstums Latvijā un citās ES valstīs, nāca par labu tūrisma biznesam un atpūtniekiem, toties ugunsdzēsējiem un glābējiem darba bija krietni vairāk – nācās dzēst ugunsgrēkus mežos, laukos un purvos.
Meteorologi atzīmē, ka ugunsgrēki liecina ne tikai par cilvēku bezatbildību, kuru rīcības dēļ izceļas ugunsgrēks, bet arī par nopietnām klimata izmaiņām. Cilvēku dzīvi tās ietekmēs gan pozitīvi, gan negatīvi, vēsta izdevums.
Arī pašlaik meži Latvijā ir tik sausi, ka ugunsbīstamības līmenis joprojām ir ļoti augsts, īpaši valsts centrālajos rajonos. Iepriekš tika vēstīts par ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, ko vairākas nedēļas centās likvidēt ugunsdzēsēji no Latvijas un citu valstu spēki. Liesmas pārņēma 1000 hektārus meža. Ugunsgrēkam tika piešķīra augsta bīstamības pakāpe. Līdz šim speciālisti apgalvo, ka atkārtotus uzliesmojumus spēs likvidēt tikai spēcīgas lietavas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse intervijā Neatkarīgajai pastāstīja, ka klimata pārmaiņu ietekme cilvēku dzīvē drīzāk būs negatīva.
Viņa uzsvēra, ka pieaugs riski tautsaimniecības nozarēs. Piemēram, šogad sausuma dēļ Latvijā cietuši aptuveni 15 tūkstoši saimniecību, Zemkopības ministrija aprēķināja, ka zemnieku zaudējumi sasnieguši 390 miljonus eiro.
Taču karstums un sausums nebūt nav viss, ko nes klimata pārmaiņas. To dēļ jūrā celsies ūdens līmenis, un dažas teritorijas Latvijā vienkārši var izrādīties zem ūdens, vēstīja Prūse.
Runa ir par degvielu
Kā vienu no draudošo klimata pārmaiņu iemesliem Prūse minēja cilvēka faktoru. Viņa paskaidroja, ka, fosilo kurināmo sadegšanas procesā zemeslodi klāj savdabīga izmešu daļiņu sega, kas gadu gaitā kļūst aizvien biezāka.
Taču, pēc Prūses vārdiem, šobrīd visu Eiropas valstu valdības ir vienojušās mazināt cilvēka darbības ietekmi uz klimatu – plānots un ir nepieciešams rīkoties, lai šo ietekmi mazinātu – plānots apturēt fosilo resursu patēriņu, lai palēninātu pārmaiņu ātrumu.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs iesaistījies vairākos starptautiskos projektos. Dažādu valstu pētnieciskie resursi tiek apvienoti, lai izveidotu kopīgu skaitliskās laika apstākļu modelēšanas platformu. Citā projektā tiek pētīta klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību un mežsaimniecību.
Kas notiks tālāk
Meteorologi prognozē, ka ka šovasar piedzīvotā svelme nākamgad ne tikai atkārtosies, bet arī pastiprināsies. Vēl vairāk, arī ziemas kļūs siltākas, un tāda parādība kā ekstremāls aukstums, būs novērojama aizvien retāk.
