RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Obligātā militārā dienesta ieviešana izjauks militārās nozares attīstību, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pastāstīja intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei.
"Par to runā regulāri. Mūsu (Aizsardzības ministrijas — red.) redzējums ir tāds: Mēs neesam pret obligāto militāro dienestu kā tādu, bet, ja mēs uz to virzītos, tad mēs apturētu to, ko šobrīd darām. Mēs esam to visu salikuši skaitļos, un mūsu aprēķini rāda, ka tas izjauktu visu to, uz ko šobrīd virzāmies. Mēs, šķiet, esam vienīgā nozare valstī, kurai ir izstrādāts konkrēts Nacionālo bruņoto spēku 12 gadu attīstības plāns no 2016. līdz 2028. gadam. Mums ir skaidri mērķi, līdz kādam skaitam gribam attīstīt mūsu profesionālo dienestu, ir konkrēti mērķi par Zemessardzi, mums ir rezerves karavīru apmācības programma," — paskaidroja Bergmanis.
Ministrs atzīmēja, ka obligātais militārais dienests ir tikai nedaudzās Eiropas valstīs. "No 33 Eiropas un NATO valstīm tikai 11 valstīs ir obligātais dienests. Pārsvarā tās ir Ziemeļeiropas valstis, Turcija, Grieķija un, šķiet, Austrija. Taču, piemēram, Zviedrija atjaunoja šo obligāto dienestu, bet no 100 000 iesaucamajiem viņi apmāca tikai 4000. Tas ir 4%. Dānijā šis dienests ilgst četrus mēnešus. Ir grūti kvalitatīvi apmācīt cilvēkus tik īsā laikā. Atgriežoties pie mums — tam nav atbilstošas infrastruktūras, resursu, instruktoru. Tādā veidā mēs tikai salauzīsim to, uz ko ejam," — skaidroja Bergmanis.
Obligātais militārais dienests Latvijā tika atcelts pirms valsts iestāšanās NATO 2004. gadā. Neskatoties uz iespēju veidot prestižu karjeru Nacionālajos bruņotajos spēkos, bezmaksas izglītību, algu no 850 eiro pēc nodokļu nomaksas, bezmaksas veselības aprūpi un virkni citu bonusu, interesentu skaits nav pietiekams.
Lietuva atteicās no obligātā iesaukuma 2008. gadā un pārgāja pie profesionālās armijas. Taču 2015. gadā obligātais dienests tika uz laiku atjaunots. Pēc tam valstī tika novērots jauniešu emigrācijas pieaugums.
