RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Krievijas starptautiskās sadarbības asociācija aicinājusi EDSO ietekmēt Ukrainas un Baltijas valstu valdības ar mērķi pielikt punktu mazākumtautību diskriminācijai, vēsta RIA Novosti.
Varšavā notiek EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja sapulce cilvēktiesību jautājumā. Konferences mērķis ir pārskatīt dalībvbalstu valdību pieņemtās saistības cilvēka pamata tiesību un brīvību ievērošanas, demokrātijas, tolerances un diskriminācijas apkarošanas jomās.
Pirmdien, 17. septembrī Krievijas starptautiskās sadarbības asociācijas pārstāvis Sergejs Pinčuks aicināja EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroju "pastiprināt ietekmi pret Ukrainas un Baltijas valstu valdībām, lai tās pārtrauktu spēka un iebiedēšanas izmantošanu attiecībā pret savām mazākumtautībām".
Viņš uzsvēra, ka Ukraina, Latvija, Lietuva un Igaunija ir krievu etnosa tradicionālās dzīves vietas. "Krievi tur ir pamatiedzīvotāji," — atgādināja Pinčuks.
Asociācijas pārstāvis paziņoja, ka Ukrainā vērojama mazākumtautību tiesību un brīvību totāla ierobežošana pretēji Kijevas ratificētajai Reģionālo valodu un mazākumtautību valodu hartai.
Pinčuks uzsvēra, ka Kijevas īstenotā politika negatīvi ietekmē ne tikai krievu, bet arī ungāru, poļu, rumāņu un Krimas tatāru valodas.
"Tikpat bēdīga ir arī situācija no krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību ievērošanas viedokļa Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā un Igaunijā," — viņš piezīmēja.
Iepriekš arī Krievijas Ģenerālprokuratūras Federālās drošības, starpnacionālo attiecību, ekstrēmisma un terorisma apkarošanas likumu ievērošanas pārvaldes vecākā prokurore Irina Volhonska jau vērsa EDSO uzmanību uz krievvalodīgās mazākumtautības stāvokļa pasliktināšanos Baltijas valstīs un Ukrainā. Krievijas delegācijas vārdā viņa uzstājās EDSO 14. septembrī. Viņa atzīmēja, ka Baltijas valstīs un Ukrainā notiek "agresīvs uzbrukums izglītībai krievu valodā".
"Acīmredzot, runa ir nevis par absolventu izredžu izlīdzināšanu darba tirgū, bet gan par krievvalodīgo iedzīvotāju vardarbīgas asimilācijas un atklātas diskriminācijas mēģinājumiem šajās valstīs," — viņa teica.
Iepriekš divās sēdēs Varšavā uzstājās Krievu skolu aizsardzības štāba aktīvists, Saeimas deputāta kandidāts, Latvijas Krievu savienības pārstāvis Iļja Kozirevs. Viņš norādīja, ka Latvijā oficiāli izsludināta etnokrātija. Formāli likumi Latvijā tiek pieņemti saskaņā ar demokrātijas standartiem, taču nepilsoņiem nav tiesību balsot un balotēties, tāpēc latvieši pie varas stūres ir pārsvarā. Pie tam etniskais vairākums neievēro mazākumtautību intereses.
Politiķis informēja, ka etnokrātija pretojas krievu tiesībsargu centieniem un īsteno represijas, izmantojot likumus par valsts drošību — tikai šogad vien ierosinātas 14 krimināllietas.
Tāpat Kozirevs kritizēja Eiropas Savienību, kas nekādi neietekmē Latviju mazākumtautību tiesību ievērošanas jautājumā, jo "tas nozīmētu atzīt problēmu pastāvēšanu vienā no ES valstīm".
Tāpēc, Iļja Kozirevs pauda pārliecību, ka krievi Latvijā var cerēt tikai uz starptautiskām organizācijām.
