RĪGA, 15. septembris – Sputnik. EDSO cilvēktiesību apspriedē Varšavā Krievijas delegācija paziņoja par krievvalodīgo nacionālo mazākumtautību stāvokļa pasliktināšanos Baltijā, vēsta RIA Novosti.
EDSO Demokrātisko institūtu un cilvēktiesību biroja divu nedēļu cilvēktiesību apspriede norisinās Polijas galvaspilsētā. Konferences mērķis ir apskatīt pienākumus, ko uzņēmušās dalībvalstu valdības fundamentālo cilvēka tiesību un brīvību, demokrātijas, tolerances ievērošanas un diskriminācijas apkarošanas jomā.
14. septembrī Krievijas Ģenerālprokuratūras Federālās drošības, tautu attiecību, ekstrēmisma un terorisma apkarošanas likumu ievērošanas uzraudzības pārvaldes vecākā prokurore Irina Volhonska apspriedes laikā paziņoja, ka situācija ar nacionālo mazākumtautību tiesību nodrošināšanu Baltijā degradē.
"Pasliktinās krievvalodīgo iedzīvotāju stāvoklis Baltijas valstīs," — paziņoja Volhonska. Viņa atzīmēja, ka runa ir ne vien par "apkaunojošo masveida nepilsonības fenomenu Latvijā un Igaunijā, kura dēļ nacionālās mazākumtautības tiek pakļautas diskriminācijai, tostarp, ekonomikas un nodarbinātības jomā".
"Minētajās valstīs, kā arī Lietuvā un Ukrainā notiek agresīvs uzbrukums izglītībai krievu valodā. Acīmredzami, ka runa nav par absolventu iespēju vienādošanu darba tirgū, bet gan par piespiedu asimilācijas mēģinājumiem un atklātu krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju šajās valstīs," — pateica Volhonska.
Iepriekš divās sēdēs Varšavā uzstājās Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists, Latvijas Krievu savienības kandidāts Iļja Kozirevs.
Viņš paziņoja, ka Latvijā oficiāli izsludināta etnokrātija – pat valsts Konstitūcijas preambulā tiek apstiprināts latviešu nācijas, valodas un kultūras prioritāte. Latvijā formāli likumi tiek pieņemti, ievērojot demokrātijas principus, taču, tā kā nepilsoņi nevar balsot un tikt ievēlēti, tad pie varas lielākoties stāv latvieši. Taču etniskais vairākums neievēro nacionālo mazākumtautību intereses.
"Izmantojot savu demokrātisko pārsvaru, viņi pieņem likumus par mums bez mums – un pret mums," — uzsvēra Kozirevs.
Viņš atzīmēja, ka etnokrātija pretojas krievu tiesību aizstāvju pūlēm un rosina pret viņiem represijas uz jaunu valsts drošības likumu pamata – šogad vien tika uzsāktas 14 krimināllietas.
Tāpat Kozirevs kritizēja Eiropas Savienību, kas nekādā veidā neietekmē Latviju nacionālo mazākumtautību tiesību ievērošanas jautājumā, jo "tas nozīmētu problēmu atzīšanu vienā no ES valstīm".
"Viņi zināja, ko pieņem savā sastāvā 2004. gadā – etnokrātiskās tendences Latvijā toreiz bija skaidri redzamas," — uzsvēra Kozirevs.
Tādēļ, pēc viņa domām, Latvijā krievi var cerēt tikai uz starptautiskajām iestādēm.
