RĪGA, 12. septembris – Sputnik. Bankas SEB Lietuvas filiāles vecākais ekonomists Tads Povilausks paziņoja, ka patlaban divas trešdaļas lētās elektroenerģijas Lietuva patlaban importē no Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas, informēja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz bankas preses dienestu.
"Lai ko runātu par enerģētisko drošību, bez pieslēguma NordBalt elektroenerģijas plūsma no Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas veido gandrīz divas trešdaļas Lietuvas elektroenerģijas importa," – paziņoja ekonomists.
Savā Lietuvas enerģētikas tirgus tendenču analīzē Povilausks uzsvēra, ka elektrības patēriņa cenas reģionā neizbēgami pieaugs.
Ekonomists atgādināja, ka, saskaņā ar biržas Nord Pool datiem, elektroenerģijas vidējā vairumtirdzniecības cena šī gada astoņu mēnešu laikā sasniegusi 47 eiro par megavatstundu – tā ir par trešo daļu lielāka nekā cena 2017. gadā.
"Domājamā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena 2018. gadā sastāda aptuveni 3,4 centus par kilovatstundu – tā ir trešā daļa no gala cenas. Taču tagad ir skaidrs, ka šogad elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas būs vismaz par centu augstākas," – norādīja Povilausks.
Ekonomists paskaidroja, ka pēdējos mēnešos elektroenerģijas cena fondu biržā pieaugusi vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ūdens līmenis baseinos, ko izmanto Ziemeļeiropas hidroelektrostacijas, ir zemāks nekā gadu iepriekš sausā laika dēļ. Otrkārt, Zviedrijā un Somijā uz laiku pārtraukti atomelektrostaciju būvdarbi. Treškārt, dabasgāzes vidējā cena vairumtirdzniecības tirgū šogad ir par ceturto daļu augstāka nekā pirms gada. Ceturtkārt, piemaksa par izmešiem tagad izmaksā gandrīz četrkārt vairāk.
Povilausks atzīmēja, ka dažas dienas augustā elektrība Lietuvā bija lētāka nekā Šveicē.
Jūnijā Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija parakstīja politisku vienošanos par triju Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem cauri Polijai ar jau esošā savienojuma LitPol Link palīdzību. Līdz 2025. gadam Baltijas valstīm ir jāatsakās no enerģētiskā loka BRELL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva).
Lietuva jau sākusi sagatavošanās darbus, lai atslēgtos no Krievijas energosistēmas. Republikas ziemeļaustrumu daļā esošās enerģijas padeves sistēmas rekonstrukcija ilgs četrus gadus. Kopējās izmaksas sastādīs 28,9 miljonus eiro.
Energodrošības ietvaros Lietuva apņēmusies apvienot savus elektrotīklus un enerģētikas tirgus ar Eiropas Savienības sistēmu tuvāko piecu gadu laikā. Šim nolūkam valstij ir jānoslēdz divi projekti: jāpabeidz elektrotīklu sinhronizācija ar ES līdz 2025. gadam un jāuzbūvē gāzesvads ar Poliju līdz 2021. gadam.
Savukārt Krievija iecerējusi noslēgt visus nepieciešamos pasākumus Kaļiņingradas enerģētiskās drošības ietvaros līdz 2018. gada beigām.
