RĪGA, 4. septembris — Sputnik. Ukrainas prezidents Petro Porošenko ieteicis Augstākajai radai svītrot no valsts konstitūcijas pantu par Melnās jūras floti Krimas teritorijā, stāsta valsts vadītāja pārstāve parlamentā Irina Lucenko.
Pašreizējā konstitūcijas redakcija ļauj izmantot Ukrainas kara bāzes ārvalstu formējumu pagaidu dislokācijai ar nomas tiesībām. Porošenko pārstāve atgādināja, ka, pēc Ukrainas vadītāja domām, Krimas pussala esot Ukrainas daļa, vēsta RIA Novosti.
Pie tam Ukrainas parlaments uzskata, ka tiks sniegta atļauja NATO valstīm izvietot bāzes valsts teritorijā. Parlaments plāno izvērtēt likumprojekta tekstu, lai iepazītos ar visu ierosinājumu pilnībā.
"Vājprātīgā piezīmes"
Ukrainas prezidenta ierosinājumu komentēja Krievijas Valsts domes deputāts Ruslans Bālbeks. Sarunā ar RT viņš norādīja, ka Porošenko velti cenšas "atdzīvināt mironi", jo vairs nav ne līguma par floti, ne agrākās Ukrainas.
"Melnās jūras floti viņš var padzīt tikai no savas sirds. Attiecībā uz visu pārējo – rokas ir par īsu. Rodas iespaids, ka "vājprātīgā piezīmes" ir Ukrainas varas jaunā tēze, kas nepakļaujas ne loģikai, ne pārrunu procesam. Taču mēs nevaram aizliegt Ukrainas prezidentam spēlēt galda spēles un stāstīt iedzīvotājiem, ka tā esot ģeopolitika," – atzīmēja politiķis.
Ukraina un NATO
Iepriekš Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns paziņoja, ka tuvākajos gados būtu nereāli apspriest Ukrainas iestāšanos savienībā – Kijevai jāpievērš uzmanība ES asociācijas vienošanās implementācijai.
2014. gadā Augstākā rada apstiprināja grozījumus likumos, kas paredzēja atteikšanos no valsts ārpusbloku statusa. 2016. gadā tika pieņemtas jaunas izmaiņas, kas paredzēja: valsts ārpolitikas mērķis ir iestāšanās NATO.
Valsts plāno līdz 2020. gadam nodrošināt bruņoto spēku atbilstību Ziemeļatlantijas militārā bloka standartiem.
Eksperti pauž viedokli, ka Ukraina nevarēs iestāties NATO vismaz tuvāko 20 gadu laikā.
Bezatbildīga politika
Jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins komentēja situāciju NATO un Ukrainas attiecībās. Kijevas vēlmi iestāties aliansē valsts vadītājs nosauca par bezatbildīgu politiku.
"Uz tamlīdzīgiem agresīviem soļiem, kuri tieši apdraud Krieviju, reaģēsim atbilstoši. Mūsu kolēģiem, kuri spēlē saasina situāciju, cenšoties iekļaut alianses militārajā orbītā, piemēram, Ukrainu vai Gruziju, vajadzētu padomāt par šādas bezatbildīgas politikas iespējamām sekām," – uzsvēra Putins.
