Ukraina paskaidroja, kāpēc atteikusies izvest savus kara kuģus no Krimas

© Sputnik / Денис Петров / Pāriet pie fotobankasUkrainas fregate "Getman Sagaidačnij" militārajās mācībās. Foto no arhīva
Ukrainas fregate Getman Sagaidačnij militārajās mācībās. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Šī gada sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedāvāja Ukrainai saņemt Krimas pussalā palikušos kuģus, lidmašīnas un bruņutehniku. Tolaik viņš atzīmēja, ka tehnikas stāvoklis ir "bēdīgs".

RĪGA, 26. augusts — Sputnik. Ukrainas Jūras kara spēku bijušais komandieris Sergejs Gaiduks paskaidroja, kāpēc Ukrainas valdība atteikusies izvest kara kuģus no Krimas, vēsta RIA Novosti.

Sergejs Gaiduks norādīja, ka pussalā palikusī flote aptuveni par 70% aprīkota ar iekārtām no Krievijas, un piezīmēja, ka rietumvalstis atteiksies no spiediena pret Maskavu, ja Ukraina tehniku izvedīs.

"Ja mēs pievāksim šos kuģus importa aizvietošanas apstākļos, mēs zaudēsim argumentu starptautiskajās institūcijās, kur esam iesnieguši prasības. Starptautiskās institūcijas teiks: "Jūs taču savā starpā tur esat vienojušies, izvedāt kuģus, tātad nav nekādu problēmu," — viceadmirālis paziņoja telekanāla "112 Ukraina" ēterā.

Viņš atgādināja, ka Ukrainas JKS tika veidota, pārdalot PSRS Melnās jūras floti. Pie tam, pēc Gaiduka vārdiem, Ukrainas valdība nav varējusi pienācīgi izmantot padomju tehniku, kā rezultātā Ukrainas JKS nīkuļo.

Tikai kopā ar Krimu

Šī gada sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedāvāja Ukrainai saņemt Krimas pussalā palikušos kuģus, lidmašīnas un bruņutehniku. Tolaik viņš atzīmēja, ka tehnikas stāvoklis ir "bēdīgs". Dienu vēlāk Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nosauca Putina piedāvājumu par labas gribas žestu un mēģinājumu "izkustināt no vietas situācijas noregulējuma procesu Ukrainā".

Министерство обороны РФ - Sputnik Latvija
Viedoklis
Krievijas Aizsardzības ministrijas atvērtība ir ceļš attiecību uzlabošanai ar Rietumiem

Ukrainas premjers Volodimirs Groismans, atbildot uz Putina piedāvājumu, aicinaja atdot pussalu Ukrainai.

Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko februārī paziņoja, ka Krimā pamesto militāro tehniku Kijeva saņems tikai kopā ar pussalu.

"Mēs noteikti esam gatavi pieņemt kuģus no Krimas, un runa nav par to, vai tur ir remonts, vai tā nav, komplektācija vai jebkas cilts. Mēs esam gatavi pieņemt kuģus no Krimas tikai kopā ar Krimu. Esmu pārliecināts, ka tas ir gan Ukrainas valdības, gan Ukrainas tautas, gan Ukrainas sabiedrības vienbalsīgs viedoklis," — klāstīja Porošenko.

Krievijas Federācijas Padome tamlīdzīgu Ukrainas reakciju nosauca par politisko nekaunību un norādīja, ka tā apliecina Kijevas nevēlēšanos sadarboties ar Krieviju.

"Slēpti spridzekļi"

Janvārī Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka bijušais vietnieks ģenerālleitnants Igors Romaņenko intervijā izdevumam "Apostrof" skaidroja, ka no Krimas nodotā Ukrainas militārā tehnika ir rūpīgi jāpārbauda jautājumā par "slēptiem spridzekļiem".

Doņeckas Tautas Republikas zemessardze - Sputnik Latvija
Situācija Donbasā ir saspringta: Ukrainas bruņotie spēki turpina apšaudes

Ģenerālis atsaucās uz vēsturi: pēc Otrā pasaules kara vācieši un itāļi it kā esot "iemetinājuši spridzekļus korpusos un vajadzīgajā brīdī uzspridzinājuši — ar visām no tā izrietošajām sekām". Kā piemēru Romaņenko minēja līnijkuģa "Novorossijsk" sprādzienu Sevastopolē 1955. gadā. (Oficiālā kuģa bojāejas iemeslu izmeklēšanas komisija secināja, ka "Novorossijsk" gājis bojā noticis vācu dziļūdens bezkontakta mīnas sprādziena rezultātā — red.).

2014. gada martā Krimā notika referendums, kurā pussalas iedzīvotāji ar milzīgu balsu vairākumu apliecināja atbalstu pussalas atgriešanai Krievijas sastāvā. Pussala kļuva par Krievijas teritoriālo daļu, bet Sevastopole — par federālas nozīmes pilsētu.    

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала