RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Pēc prezidenta Raimonda Vējoņa sacītā, pēc vēlēšanām Latvijai jāuzņem eiroatlantiskais kurss, un daudz kas būs atkarīgs no aizsardzības un ārlietu ministriem, vēsta Mixnews.lv.
Tādēļ Vējonis uzskata par nepieciešamu jaunās Latvijas valdības veidošanas laikā pieprasīt Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vadītāju kandidatūru saskaņošanu ar viņu.
Vējonis uzsvēra, ka eiroatlantiskajam kursam ir jābūt galvenajam, veidojot koalīciju jaunajā valdībā. Un viņš vēlas būt par 100% drošs, ka aizsardzības ministra un ĀM vadītāja amata kandidāti šo kursu pilnībā atbalsta.
Turklāt, pēc Latvijas līdera sacītā, jaunajai koalīcijai un valdībai būs jāturpina iesāktās reformas izglītībā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē.
Par to, vai viņš pats balotēsies nākamajam termiņam, Vējonis runāt atteicās. Viņš paziņoja, ka savu izvēli izdarīs pēc Saeimas vēlēšanām un paziņos par to nākamā gada sākumā.
Iepriekš ziņots, ka vēl pirms parlamenta vēlēšanām Saeima varētu pieņemt Satversmes grozījumu projektu, kurš paredz Latvijas prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, Latvijas prezidents tiek ievēlēts ar Saeimas deputātu balsu vairākumu uz četru gadu ilgu termiņu. Viņa kandidatūra ir jāatbalsta vismaz 51 deputātam.
"Saskaņas" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs paziņoja, ka atklāta balsošana Saeimā kļūs par soli ceļā pie tautas vēlēšanu idejas.
Vai tautai drīkst uzticēties
Pats Vējonis pērn aicināja Saeimu sniegt pilsoņiem tiesības pašiem vēlēt valsts vadītāju. Viņš atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji jau ilgu laiku ir neapmierināti ar valsts pārvaldi un lēmumu pieņemšanas kārtību. Un situāciju varētu mainīt reforma, kas paplašinās valsts prezidenta pilnvaras. Kā atzīmēja Vējonis, tautas prezidenta vēlēšanas varētu notikt Latvijā jau 2019. gadā. Un, acīmredzami, viņš vēl nav zaudējis cerību, ka tas var notikt, neskatoties uz daudzu kolēģu negatīvo reakciju, kura parādījās pēc viņa piedāvājuma.
Sputnik iepriekš rakstīja par to, kā uz Vējoņa piedāvājumu reaģēja dažādas Latvijas valdības kustības. Tostarp, latviešu nacionālisti toreiz paredzēja, ka uzreiz pēc tautas vēlēšanu izsludināšanas par prezidentu kļūs krievs vai Kremļa aģents, savukārt krievu aktīvisti baidījās no tā, ka valsti vadīs latviešu nacionālists. Nacionālā bloka pārstāvis Zīle izteicās par "Putina draugu", savukārt Vladimirs Lindermans paredzēja nosacīta vai pat absolūti konkrētā Raivja Dzintara ievēlēšanu.
Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vispār izcēlās ar to, ka apšaubīja latviešu spēju izdarīt pareizu izvēli, paziņojot, ka "statistiski normāls intelekts ir tikai pusei iedzīvotāju". Kaut gan viņa piebilda, ka tautas ievēlētajam prezidentam Latvijas iedzīvotāji uzticētos vairāk.
