RĪGA, 31. augusts — Sputnik. Gada garumā eksperti pārbaudīja, cik lielā mērā Latvijas slimnīcas visā valstī spēj nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību bērniem, raksta skaties.lv.
Rīgā rezultāti priecē, savukārt atsevišķās reģionālajās slimībās gatavība nodrošināt bērna dzīvības glābšanu sarežģītā situācijā ir pavisam vāja, izdarīja slēdzienu eksperti. Tiesa, kādos tieši reģionos, atklāts netiek.
Ārstus pārbaudīja ar speciālām lellēm, kuras atbilst sešgadīgiem bērniem. Šīm lellēm pieslēdza visus dzīvības uzturēšanas raidītājus. Tika modelētas reālas situācijas, piemēram, lellei varēja apstāties elpa vai sirdsdarbība, kā īstam pacientam.
Kā skaidro Latvijas Pediatru asociācijas prezidente Ilze Grope, šādas simulācijas palīdz saprast, kā slimnīcas personās darbojas kopā, un izpētīt situācijas, kad ārstiem, šķietami ir visas nepieciešamās zināšanas, taču komanda nefunkcionē.
"Par pašiem ieguvumiem — viennozīmīgi ir skaidrs, ka mūsu rezultātiem ir kur augt," uzsvēra Grope.
Augstākie sasniegumi ir bērnu slimnīcai Torņakalnā. Savukārt reģionos situācija nav tik krāšņa — ar atsevišķiem uzdevumiem mediķi tika galā neslikti, taču sirdsdarbības apstāšanās vai septiskā šoka gadījumā aina vairs nav tik rožaina. Viens no pētījuma koordinatoriem pediatrs Reinis Balmaks atzīmē, ka tas ir absolūti loģisks rezulstāts.
"Tas tiešām nav pārsteigums, jo bērnu slimnīca tieši tāpēc ir būvēta, lai tur būtu labāka aprūpe bērniem. Tas mani nepārsteidz. Arī tas pacientu apjoms, ko redz bērnu slimnīcā Rīgā, ir krietni lielāks nekā pat visā Latvijā kopā pārējās slimnīcās. Un visas subspecialitātes, kas pieejamas bērnu slimnīcā, tāda luksusa reģionālajās slimnīcās nav," atzīmēja Balmaks.
Katras konkrētās slimnīcas rezultāti netiek atklāti, saskaņā ar sākotnējo vienošanos. Dažās slimnīcas nevēlas dalīties iespaidos no pārbaudes, savukārt citas secinājumus neslēpj.
Piemēram, Tukuma slimnīcai visgrūtāk bija tikt galā ar noslīkuša nosmakuša bērna glābšanas scenāriju. Kā stāsta Tukuma slimnīcas valdes locekle Dzintra Rabkeviča, tika iesaistīti reanimatologs, uzņemšanas nodaļas ārsts un cits personāls. Pēc Rabkevičas domām, tas bija grūtākais scenārijs komandas darba un darbību saskaņošanas ziņā.
Tika izdarīti secinājumi arī par to, ka jāsakārto personāla zināšanas par slimnīcas materiāli-tehnisko bāzi, lai katrs darbinieks par simts procentiem zinātu, kur kas atrodas, un neko nenāktos meklēt.
"Tās bija neierastas situācijas, jo tie bija bērni. Tā mums nav gluži ikdiena. Tas viss ir jātrenē, un šī spēle to ļoti labi parādīja arī mediķiem," uzsvēra Rabkeviča.
Līdzīgus secinājumus izdarīja arī Liepājas slimnīcā.
"Šīs situācijas parasti ir retas un neprognozējamas. It kā darbinieki ikdienā jūtas droši, bet tad, kad notiek šīs akūtās situācijas, patiesībā apjūk un nobīstas. Būsim godīgi, tad, kad cieš bērns, tad vienmēr ir milzīgs stress," uzsvēra Liepājas reģionālās slimnīcas Bērnu slimību vispārējās nodaļas vecākā medmāsa Gundega Blizņeca.
Reģionālo slimnīcu vidū patīkami pārsteidza Balvi, Valmiera un Daugavpils. Skaidrojums ir gaužām vienkāršs — tur strādā rezidenti, kuriem nesenā mācību pieredze palīdz darboties ārkārtas situācijā.
Kā norādīja Veselības ministrija, nākamgad paredzēts daļu eirofondu līdzekļu piešķirt ārstu papildus sagatavošanai, un pediatrija ir viena no prioritārajām nozarēm.
