RĪGA, 31. augusts — Sputnik. Liepājas osta grasās panākt kravu apgrozījuma pieaugumu par simtiem tūkstošiem tonnu, pateicoties Ukrainas lauksaimniecības kravu piesaisti, kuras seko tranzītā caur Baltkrieviju, kā arī šķeldu kravām no pašas Baltkrievijas, vēsta LSM.
Liepājā aizritējusi Latvijas un Baltkrievijas starpvaldību komisijas transporta grupas sanāksme. Puses turpināja diskusiju par Latvijas un Baltkrievijas sadarbības iespējām dzelzceļa pārvadājumu jomā.
Kravu plūsma pa dzelzceļu starp Baltkrieviju un Latviju, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinājusies par 19%, tostarp, pateicoties arī paātrinātā vilciena Minska — Rīga — Minska palaišanai. Pēc Baltkrievijas Dzelzceļa pirmā vadītāja vietnieka Igora Šilova sacītā, četru mēnešu laikā, kuri pagājuši kopš vilciena ieviešanas brīža pastāvīgā ekspluatācijā, izbraucis 101 sastāvs, pārvesti 180 tūkstoši tonnu kravu.
Ukrainas lauksaimniecības produkti
Savukārt Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas vadītāja vietnieks Uldis Hmieļevskis paziņoja, ka Latvijas bizness cer un kravu bāzes pieaugumu, pateicoties lauksaimniecības eksporta piesaistīšanai no Ukrainas.
"Mums nav uzstādīts mērķis par konkrētiem cipariem. Mēs strādājam kopā ar baltkrieviem par Ukrainas lauksaimniecības produkcijas kravām, kas iet tieši tranzītā cauri Baltkrievijai. Tas ir stāsts par vēsturisko dzelzceļa līniju Liepāja — Romni dzelzceļu, kad Ukrainas kravas cauri Baltkrievijai iet uz Liepājas ostu. Tāds ir mūsu uzdevums. Šogad mēs sākām pie tā strādāt. Mēs redzam šo kravu potenciālu. Runa ir par simtiem tūkstošiem tonnu apjoma," pateica Hmeļevskis.
Viens no galvenajiem kravu veidiem, kuri tiek pārkrauti Liepājas ostā, ir graudi.
Ukraina ir liela kviešu eksportētāja. Saskaņā ar ASV Lauksamniecības ministrijas datiem, 2017.-2018. lauksaimniecības gada (no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam) rezultāti rāda, ka Ukraina eksportējusi 17,5 miljonus tonnu. Salīdzinājumam: Krievija, kura kļuvusi par lielāko kviešu eksportētāju pērnajā gadā, uz ārzemēm pārdeva 41 miljonu tonnu.
Izņemot kviešus, tāpat Ukraina ievērojamos apjomos eksportē sviestu, medu, cukuru un gaļu.
Galvenie lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importētāji ir Indija, Ēģipte un Nīderlande.
Baltkrievijas šķeldas
Tāpat viņš atzīmēja, ka Liepājas ostai svarīgi piesaistīt baltkrievu šķeldu kravas.
"Piemēram, Baltkrievijas šķelda, jo Skandināvijas un citās Eiropas valstīs pieaug pieprasījums. Mēs gribam, lai šķeldas apjoms caur Liepājas ostu palielinātos," paziņoja Hmieļevskis.
Iepriekš Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA "Laskana" valdes loceklis Krišjānis Vēsmiņš paskaidroja, ka Vācijā, Skandināvijā un vairākās citās valstīs laikapstākļu situācijas dēļ pērnajā rudenī un šovasar palielinājies šķeldas pieprasījums.
Pērnajā gadā daudzviet bija ilgstošas lietavas, kurām sekoja salīdzinoši barga ziema.
"Sakarā ar to nedz somi, nedz zviedri, nedz vācieši nespēja nokļūt līdz saviem kokiem, kā rezultātā radās kokmateriālu trūkums," paskaidroja uzņēmuma vadītājs.
Tāpat viņš pieminēja zviedru analītiķu prognozi par to, ka šajā valstī kokmateriālu imports šogad varētu palielināties par 30%. "Un tagad, karstajā vasarā, viņiem ir aizliegts zāģēt kokus mežos, līdz ar to, sakarā ar resursu trūkumu, Zviedrijā pirmo reizi 20 gadu laikā apdraudēts rūpnīcu darbs, teju līdz to apturēšanai," paskaidroja Vēsmiņš.
