RĪGA, 27. augusts — Sputnik. Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa", Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Jānis Ādamsons pastāstīja radio Baltkom ēterā, cik liela ir iespēja kļūdīties situācijā, kad Igaunijas gaisa telpā no spāņu iznīcinātāja tika palaista raķete.
Ādamsons paskaidroja, ka jebkurai militārajai tehnikai ir iespaidīga drošinātāju sistēma, tāpēc ieroci nav iespējams iedarbināt bez zināmām pūlēm. Kā piemēru eksperts minēja automātu un pistoli, kam tāpat vispirms jāatslēdz drošinātājs, jāpielādē, un tikai pēc tam var šaut. Ādamsons paskaidroja, ka uz kara kuģiem un lidmašīnās izstrādāta daudz sarežģītāka aizsardzības sistēma, lai nepieļautu kļūmes un nejaušības.
"Stāsta, kā tas bija gadījumā ar raķeti Igaunijā, ka tas bijis cilvēciskais faktors, nejaušība. Taču tādā gadījumā, ja tehniķis būtu nepareizi novietojis raķeti, tā būtu vienkārši nokritusi. Bet, ja raķete sāk horizontālu lidojumu mērķa meklējumos, bet pēc tam notiek pašlikvidācija, nav kļūda, — tas ir īsts starts," – uzskata Ādamsons.
Viņš uzsvēra, ka jautājums par minēto incidentu tiks apspriests gaidāmajā Baltijas asamblejas drošības komitejas sēdē. Deputāts atzīmēja, ka viņš gribētu noskaidrot, kāda iemesla dēļ lidmašīnas, kuru uzdevums bija gaisa telpas patrulēšana, bija bruņotas ar "gaiss-gaiss" tipa raķetēm, jo šiem mērķiem pilnīgi pietiktu ar aviācijas lielgabaliem, kas uzstādīti visiem iznīcinātājiem. Ādamsons paziņoja, ka nesaprot, ar kādu mērķi treniņu lidmašīna bija bruņota ar kaujas raķetēm.
Vai bija raķete?
7. augustā Igaunijas dienvidu daļā iznīcinātājs Eurofighter Typhoon nejauši palaida "gaiss-gaiss" tipa raķeti AMRAAM. Domājams, tā nolidojusi aptuveni 80 kilometrus un nokritusi purvainā mežā Endla rezervāta rajonā.
Spānijas Aizsardzības ministrija sākusi incidenta izmeklēšanu. Spāņu piloti atstādināti no lidojumiem Baltijas valstu gaisa telpā. Arī Maskava ir norūpējusies par incidentu, jo raķete varēja nokļūt Krievijas gaisa telpā. Krievijas ĀM atzīmēja, ka incidents ar NATO lidmašīnu kārtējo reizi apliecina, kādu apdraudējumu Baltijai nes alianses darbības reģionā.
Vietu, kur nokritusi raķete, Igaunijas karavīriem atrast nav izdevies, tāpat kā konstatēt raķetes fragmentus. Meklējumu operācija tika pārtraukta 17. augustā. Igaunijas GKS komandieris pulkvedis Rijvo Valge informēja, ka kareivjiem nav izdevies noskaidrot, kas noticis ar raķeti. Valge pieļāva, ka tā, iespējams, uzsprāgusi gaisā vai pat pazemē.
Politologs un žurnālists Armens Gasparjans intervijā Sputnik Latvija atzīmēja, ka 10 dienu laikā, kamēr kareivji meklēja raķetes, "varēja izrakņāt visu Igauniju". Viņš bija pārsteigts par to, ka šajā situācijā nebija vērojama nekāda Spānijas reakcija. Viņš izteicās, ka raķetes, kas sacēla tādu troksni medijos, vispār nebija.
Savukārt militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs intervijā Sputnik Latvija norādīja, ka Igaunija nav ieinteresēta atrast raķeti. Ja šādā asā situācijā atradīsies atlūzas, iespējams, atklāsies kaut kādas nezināmas nianses. Ļeonkovs pievērsa uzmanību tam, ka šādas raķetes ir pamata bruņojums, ko izmanto F-22 Raptor — "neredzamās lidmašīnas".
AIM-120 AMRAAM — ASV ražota vadāma "gaiss-gaiss" tipa vidēja darbības rādiusa raķete. Šīs klases raķetes paredzētas gaisa mērķiem tiešās redzamības zonā. Tamlīdzīgas raķetes izmanto ne tikai ASV, bet arī Lielbritānijas, Vācijas un vairāku citu NATO dalībvalstu gaisa kara spēki.
