RĪGA, 25. augusts — Sputnik. Latvijas neatkarības simtgades jubilejā valdība varētu demonstrēt skaistu simbolisku žestu — atcelt nepilsonības institūtu, taču pašreizējos apstākļos tas ir neiespējami, radio Baltkom ēterā pastāstīja publicists Igors Vatoļions.
Publicists komentēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu svītrot Tatjanu Ždanoku no Saeimas deputātu kandidātu saraksta no Latvijas Krievu savienības (LKS). Viņš norādīja, ka šāds lēmums bijis gaidāms, to diktējusi ģeopolitiskā situācija.
"Ja mēs dzīvotu mierīgā situācijā ar drošām robežām, it kā būtu tā: jo tālāk no 80. gadu beigu — 90. gadu sākuma vētrainajiem notikumiem, jo liberālāk varētu izstrādāt visas šīs normas pielaišanai vēlēšanām. Un, ja es būtu premjers, prezidents vai Saeimas vairākums, vai varbūt kāds burvis ar burvju nūjiņu, par godu Latvijas simtgadei izdarītu simbolisku žestu — pasludinātu "amnestiju" tiem, kuri politisku apsvērumu dēļ nav pielaisti vēlēšanām. Vai atceltu — ak šausmas! — nepilsonību," — paziņoja Vatoļins.
Publicists uzskata, ka tamlīdzīgu iespēju izmantotu aptuveni 20% nepilsoņu.
Savukārt situācijā, kas saistīta ar Tatjanu Ždanoku, eksperts atsauca atmiņā viņas dalību referendumā Krimā 2014. gadā novērotāja statusā. Pēc viņa domām, tas ietekmējis CVK lēmumu izslēgt politiķi no deputāta kandidātu saraksta.
Iepriekš vēstīts, ka 21. augustā CVK svītroja Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku no Saeimas deputātu kandidātu saraksta. CVK rīcībā ir tiesas lēmums, kas apstiprina: Tatjana Ždanoka piedalījusies Latvijas Komunistiskās partijas darbībā pēc 1991. gada 13. janvāra, un pret viņu ir attiecināms Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais aizliegums balotēties.
Likums paredz, ka Saeimas vēlēšanās nevar balotēties un tikt ievēlētas personas, kas pēc 1991. gada 13. janvāra bija PSRS Komunistiskās partijas, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu republikāniskās padomes, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejas un tās reģionālo komiteju biedri.
Iepriekš Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, Komunistiskās partijas biedre pēc 1991. gada 13. janvāra lūdza ST pārbaudīt Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta atbilstību Latvijas Satversmes 1., 9. un 91 pantam. Ždanoka lūdza izvērtēt Satversmes daļu, kurā teikts: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un Saeimā iespējams ievēlēt jebkuru pilntiesīgu pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā sasniedzis 21 gada vecumu, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā un cilvēktiesības tiek īstenotas bez diskriminācijas.
Jāpiebilst, ka Latvijas Krievu savienība, neskatoties uz Satversmes tiesas lēmumu partijas līderes Tatjanas Ždanokas lietā, pauda uzskatu, ka Latvijas Satversmes tiesas lēmums Ždanokas lietā nesatur kategorisku aizliegumu. LKS atzīmēja, ka CVK ir tiesības svītrot Ždanokas kandidatūru no saraksta, taču šajā gadījumā komisijas lēmums tiks apstrīdēts Latvijas un Eiropas augstākajās instancēs.
