RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Remontēt tiltus vai būvēt jaunus – tas ir ekonomikas jautājums, taču mēdz būt labāka jauna celtniecība, nekā remonts, paziņoja RTU profesors, transporta būvobjektu institūta direktors Ainārs Paeglis Latvijas Radio.
Pēc tam, kad Dženovā sabruka Morandi tilta divsimt metru autoceļa posms, daudzas Eiropas valstis noraizējušās par savas transporta infrastruktūras stāvokli. Dažviet pārbaužu rezultāti izrādījušies neapmierinoši, savukārt Latvijā – vienkārši biedējoši: 34,9% Latvijas tiltu tehniskais stāvoklis tiek vērtēts kā slikts, savukārt 12,1% — kā ļoti slikts. Sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem ceļiem, labākā – uz galvenajām valsts šosejām.
2018. gadā no valsts budžeta tiltu remontdarbiem piešķirts mazāk nekā 8 miljoni eiro. Tos remontē arī šoseju pārbūves projektu ietvaros, kurus līdzfinansē eirofondi. Kopumā Latvijas valsts autoceļu tīkla finansēšanas apjoms šogad sastāda 307 miljonus eiro, no tiem 124 miljoni – tā ir ES nauda.
Profesors Paeglis uzskata, ka atsevišķos gadījumos lētāk un prātīgāk būtu uzbūvēt jaunu tiltu, nekā salabot veco.
Pēc viņa domām, ja renovācija izmaksā vairāk, nekā pusi jauna tilta vērtības vai arī ekspluatācijas izdevumi ir augsti, tad jābūvē jauns tilts.
Turklāt, pēc viņa domām, jauni tilti nokalpos ilgāku laiku, nekā tie, kas uzbūvēti pēckara laikos.
Profesors pastāstīja, ka pēc kara visus koka tiltus nomainīja betona tilti, un mūsu tiltu kalpošanas termiņš sastāda jau 60, 50, 40 gadus, tādēļ Latvijā ir vēsturiski slikti tilti. Savukārt balstoties uz jaunajiem Eiropas standartiem, tiltiem jābūt uzbūvētiem tā, lai to pamatdaļas kalpotu simts gadus. Tādēļ tilti, kas uzcelti pēc 2000. gada, kalpos daudz ilgāk.
