Saslaucīt pa stūriem, sagrabināt pa pakšiem, gan jau kādas pāris grivnas atradīsies. Lieta tāda, ka no stūriem un sētmalām jau viss ir saslaucīts, taču naudas tik un tā nepietiek. Tādā situācijā ir tikai viena cerība — kredīts, stāsta radio Sputnik autore Marija Merkulova.
Ukrainas bēdīgā kredītvēsture ir novedusi pie tā, ka pret godavārdu neviens vairs negrib tai aizdot naudu. Vēl vairāk, tai uzstājīgi iesaka nevilcināties ar aizņēmumam nepieciešamo noteikumu izpildi, citādi nāksies pievilkt siksnu. Lai arī šķita — kur nu vēl vairāk.
Taču SVF ir finanšu organizācija, nevis sociālais dienests, tas nevar tāpat vien izsniegt pabalstus mazturīgajiem. Taču arī sociālajā dienestā ir jāpierāda, ka kabatās nav ne graša. Fonds nav nekāds līdzcietīgs labdaris, kurš bez atlīdzības sniegs pabalstus.
SVF strādā no tīras sirds tīrās peļņas labad, un riskantās investīcijas arī nav fonda stiprā puse.
Ukrainai ir grūtības: valdība nevar nodrošināt fondam izmaksājamos procentus, ja iepriekš nav saņemts kredīts. Divi dzirnkakmeņi, turklāt tik smagi, ka nežaležnajas kasē ir atlikuši tikai aptuveni divi miljardi grivnu.
Citu līdzekļu vairs nav pat valsts Nacionālās bankas rīcībā. Summa Ukrainas Finanšu ministrijas kontos, no kuriem tiek maksātas pensijas, algas ierēdņiem, sociālie pabalsti, stipendijas utt., ir mazākā pēdējo četru gadu laikā. Un papildināt to neizdodas. Nacionālā banka apgalvo, ka nav viegli (lasi: gandrīz neiespējami) sameklēt finansējuma avotus.
Vienīgā iespēja — SVF maksājums gandrīz divu miljardu dolāru apmērā, ko Kijeva nekādi nevar saņemt. Ja šī kredīta nebūs, nebūs arī naudas kontos, sāksies haoss, un Ukrainai neizdosies nopelnīt, pārdodot savas valsts obligācijas, apgalvo Bloomberg. Pie tam stāsta, ka pat gadījumā, ja SVF tomēr apstiprinās jauno finansiālās palīdzības porciju, tā, iespējams, pat nenokļūs līdz Ukrainai, paliks turpat fondā kā kredīta procentu maksājums.
Rodas iespaids, ka pirms rudens, kad visi varas institūti sāk jaunu sesiju pēc vasaras atvaļinājuma, starptautiskie sponsori nolēmuši raidīt Kijevai skaidru un nepārprotamu signālu: ja nebūs reformu, nebūs naudas. Lai tas būtu skaidrs, jau vairāk nekā pusgadu tur valsti pusbadā, lai arī Ukraina cerēja saņemt naudu līdz 2017. gada beigām. Domājams, pacietības un uzstājības SVF ir pietiekami, bet Ukrainas ekonomikas izturības rezerve ir gandrīz izsīkusi.
Agri vai vēlu Petro Porošenko būs spiests piekrist visam: gan antikorupcijas tiesai, gan privatizācijai, gan apaļkoku eksportam, gan jaunam gāzes tarifu pieaugumam. Tad nauda parādīsies. Taču vai tā padarīs Ukrainu bagātāku?
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
