RĪGA, 17. augusts — Sputnik. Latvijas teležurnālists Imants Frederiks Ozols norūpējies par jauno ārstu aizbraukšanu no valsts.
"Jaunie ārsti vācu valodas kursos pastāstīja, ka no 10 kursabiedriem 8 (!) uzreiz pēc izlaiduma dosies darbā uz Vāciju. Uz iebildumu, ka zaudējam visu, ko viņos ieguldījām, sākot ar pamatskolu un beidzot ar ārsta diplomu, iebilda, ka arī vēlas dzīvot," — Frederiks Ozols pastāstīja sociālajā tīklā Twitter.
Jaunie ārsti vācu val. kursos pastāstīja, ka no 10 kursabiedriem 8 (!) uzreiz pēc izlaiduma dosies darbā uz Vāciju. Uz iebildumu, ka zaudējam visu, ko viņos ieguldījām, sākot ar pamatskolu un beidzot ar ārsta diplomu, iebilda, ka arī vēlas dzīvot.
— Frederiks Ozols (@incaustum) 15 августа 2018 г.
Vēlāk teležurnālists piebilda, ka vācu valodas kursos saticis vairākus vidusskolēnus. Arī viņi uzlaboja valodas zināšanas un jau saņēmuši apstiprinošas atbildes no augstskolām Vācijā, kur plānoja turpināt studijas. Ozols paskaidroja, ka Latvijā jaunieši tādu izglītību un vērtīgus diplomus saņemt nevar.
Daudziem komentāriem mediķu un skolēnu pieeja šķita loģiska.
Var saprast. Ja var strādāt savā profesijā, saņemt 10x lielāku algu un cilvēka cienīgas sociālās garantijas — kāpēc gan ne?
— Linda Rautiainen (@LindaRautiainen) 15 августа 2018 г.
"Var saprast. Ja var strādāt savā profesijā, saņemt 10x lielāku algu un cilvēka cienīgas sociālās garantijas — kāpēc gan ne?" — paskaidroja Linda Rautiainena.
Didzis Rūtītis pastāstīja, kā klājies viņa paziņam.
Pieredzējis LV ķirurgs, kurš aizbrauca strādāt uz Vāciju, stāstīja, ka tur viņam maksā būtiski vairāk par darbu no 9-15, kamēr te viņam par normālu algu jāstrādā 9-22: slimnīcā + privātpraksē + jāpasniedz augstskolā. Tur arī viņa sievai piedāvāja labi apmaksātu medmāsas darbu.
— Didzis Rūtītis (@didzisdadzis) 15 августа 2018 г.
"Pieredzējis LV ķirurgs, kurš aizbrauca strādāt uz Vāciju, stāstīja, ka tur viņam maksā būtiski vairāk par darbu no 9-15, kamēr te viņam par normālu algu jāstrādā 9-22: slimnīcā + privātpraksē + jāpasniedz augstskolā. Tur arī viņa sievai piedāvāja labi apmaksātu medmāsas darbu," — atbildēja Didzis Rūtītis un piebilda, ka ģimene plāno atgriezties pēc 10-15 gadiem: sakrāt naudu un vecumdienas pavadīt Latvijā ar normālu pensijas kapitālu.
Citi tīkla apmeklētāji nolēma meklēt problēmas risinājumus. Tā uzņēmējs Normunds Bergs ierosināja ieviest obligāto darbu pēc studijām.
5 obligātie gadi Latvijā, jeb pienākums atmaksāt izglītības izmaksas ieviestu zināmu līdzsvaru. Tam gan vajadzīga "Politskā Griba" https://t.co/4wqr1PQgF7
— Normunds Bergs (@normundsbergs) 16 августа 2018 г.
"5 obligātie gadi Latvijā, jeb pienākums atmaksāt izglītības izmaksas ieviestu zināmu līdzsvaru. Tam gan vajadzīga "Politiskā Griba"," — viedokli pauda Normunds Bergs.
un ķēdes pie kājām neaizmirstam:)
— te pienāca Kindzulis (@nahimovs) 16 августа 2018 г.
Varbūt tomēr piedāvāt atbilstošu atalgojumu? Domājat, cilvēkiem baigi patīk braukt prom dzimtenes?
"Un ķēdes pie kājām neaizmirstam. Varbūt tomēr piedāvāt atbilstošu atalgojumu? Domājat, cilvēkiem baigi patīk braukt prom dzimtenes?" — viņam iebilda apmeklētājs ar lietotājvārdu "te pienāca Kindzulis".
Debora atgādināja, ka daudzās mācību iestādēs tādas prasības jau pastāv.
Policijas koledžas beidzējiem ir šāda prasība. Nav dzirdēta baisa kliegšana. Patiesībā,neviens,kas ar to nav saistīts,šādu faktu pat nezin.
— Debora (@S_Simplicitas) 16 августа 2018 г.
"Policijas koledžas beidzējiem ir šāda prasība. Nav dzirdēta baisa kliegšana. Patiesībā neviens, kas ar to nav saistīts, šādu faktu pat nezina," — precizēja Debora.
5gadi par 4.28 eur h kardioloģijas ķirurgam pēc rezidentūras beigām? Šis ir tas iemesls, kādēļ viņi "arī grib dzīvot"…
— Dace Kavasa (@DaceKavasa) 16 августа 2018 г.
"5 gadi par 4,28 eur/h kardioloģijas ķirurgam pēc rezidentūras beigām? Šis ir tas iemesls, kādēļ viņi "arī grib dzīvot"…" — atzīmēja Dace Kavasa. Tomēr Normunds Bergs iebilda, ka valsts budžetam nenāktos apmaksāt tamlīdzīgas vēlmes.
Ķirurgus, vismazāk kardio vai neiro jau nu "sērdienīšos" nevajadzētu ierakstīt. Noteikti var atrast labākus piemērus. Sistēma, protams, ir ārprātīgi līka. Tas gan nenozīmē, ka nodokļu maksātājiem jāfinansē "viņi arī grib dzīvot"
— Normunds Bergs (@normundsbergs) 16 августа 2018 г.
"Ķirurgus, vismazāk kardio vai neiro jau nu "sērdienīšos" nevajadzētu ierakstīt. Noteikti var atrast labākus piemērus. Sistēma, protams, ir ārprātīgi līka. Tas gan nenozīmē, ka nodokļu maksātājiem jāfinansē "viņi arī grib dzīvot"," — uzskata uzņēmējs.
Attiecībā uz valsts apmaksāto rezidentūru,neraugoties uz @PeterisApinis iebildumiem,šādu kārtību tomēr izdevās ieviest. Piekrītu,ka to vajadzētu izdarīt arī attiecībā uz pamatstudiju laiku,ja par tām maksāja valsts.
— Guntis Belēvičs (@guntisbelevics) 16 августа 2018 г.
Diskusijai pievienojās bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš apstiprināja: atstrādāšana pēc studijām ir paredzēta.
"Attiecībā uz valsts apmaksāto rezidentūru, neraugoties uz Pētera Apiņa iebildumiem, šādu kārtību tomēr izdevās ieviest. Piekrītu, ka to vajadzētu izdarīt arī attiecībā uz pamatstudiju laiku, ja par tām maksāja valsts," — savu viedokli pamatoja bijušais valsts veselības ministrs un uzņēmējs Guntis Belēvičs.
Atzīmēsim, ka Ārstu biedrība, kas palīdz mediķiem noformēt darbam ārzemēs nepieciešamos dokumentus, ziņo: pieprasītākās valstis ir Vācija, Lielbritānija un Zviedrija. 2016. gadā Latvija emigrācijas dēļ palika bez 102 ārstiem, bet gadu iepriekš zaudēja vēl 85 speciālistus.
Arī tīmekļa portālos Latvijā iespējams atrasts sludinājumus, kas piedāvā darbu Igaunijā — kaimiņvalsts garantē algu medmāsām vismaz 900 eiro apmērā uz rokas par pilnu slodzi, ārstiem — vismaz 1600 eiro.
