RĪGA, 1. augusts — Sputnik. Latvijā turpina samazināties darbspējīgo iedzīvotāju skaits, uzņēmumiem aizvien grūtāk atrast darbarokas. Galu galā uzņēmumi neattīstās un samazina apgrozījumu. Pie tam iespējas pieņemt darbā strādniekus no trešajām valstīm ir ļoti ierobežotas, biznesa un lauksaimnieku cīņa pret Nacionālo apvienību, kas pretojas viesstrādnieku pieplūdumam nenes augļus, vēsta BBC.
Latvieši sāka doties uz ārvalstīm pēc valsts iestāšanās ES, migrācija vēl joprojām turpinās. Tūkstošiem aizbraukuši tūlīt pēc finansiālās krīzes, kad IKP kritās par 18%, algas — vidēji par 12-20%, darba nebija. Neoficiāli dati liecina, ka ārvalstīs dzīvojošo emigrantu skaits sasniedzis 370 tūkstošus cilvēku.
Vakances ir, strādnieku nav
Pēdējo gadu laikā bezdarbs Latvijā samazinājies gandrīz trīskārt: no 18,9% 2009. gadā līdz 7,3% 2018. gadā. Šajā periodā gandrīz desmitkārt pieaudzis brīvo darba vietu skaits — no 1875 līdz 19 421. Darbiniekus atrast ir grūti, neskatoties uz augošajām algām: 2010. gada martā vidējā alga Latvijā bija 449 eiro, 2018. gada martā — jau 733 eiro.
"Agrāk mēs teicām, ka trūkst programmētāju un šoferu, tagad redzam, ka darbiniekus grūti atrast visā perimetrā," — atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš piebilda, ka daži darba devēji jau tagad ar autobusiem vadā darbiniekus no Lietuvas.
Pārvadātāju asociācijas Latvijas auto vadītājs Valdis Trēziņš pastāstīja, ka darba devēji gatavi tālbraucējiem maksāt 1500-2000 eiro uz rokas, tas ir, divas vai trīs reizes vairāk par vidējo algu, taču nozarē joprojām trūkst aptuveni divu tūkstošu vadītāju.
"Jaunie negrib strādāt par tālbraucējiem, vecie — nevar. Bet iespējas noalgot darbiniekus no trešajām valstīm ir ierobežotas," — paskaidroja Trēziņš.
Rezultātā automašīnas stāv dīkstāvē, netiek saņemta peļņa, jūtams attīstības trūkums un potenciāla apgrozījuma samazināšanās.
Līdzīga situācija vērojama arī pārtikas rūpniecībā. Pirms pusgada uzņēmums "Karavela" bija vienīgais šprotu ražotājs Latvijā, kam Krievija atvēra savu tirgu. Taču praktiski nav darbinieku, kam ražot Krievijas tirgum paredzētos konservus — Rīgā ir ļoti grūti atrast darbaspēku, pastāstīja "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite. "Mitrums, smaka… Mūsu cilvēki vairs nevēlas tā strādāt," — viņš paskaidroja.
Galu gala uzņēmums piegādājis Muitas savienības tirgū 400 tūkstošus bundžu šprotu, lai arī, pēc Bites vārdiem, tirgus varētu tikt galā pat ar 20 miljoniem bundžu no Latvijas.
Svešzemnieciskuma apkarotāji
Starptautiskie eksperti brīdina par negatīvajām sekām, ko nes zemā konkurence darba tirgū. "Emigrācija joprojām atņem valstij nepieciešamās profesionālās iemaņas, darba resursu samazināšanās provocē algu pieaugumu un kaitē konkurētspējai," — savos ieteikumos atzīmēja Starptautiskā valūtas fonda speciālisti.
Viņi piedāvāja risināt šo problēmu, atverot darba tirgu, — šis paņēmiens veicinātu produktivitātes un konkurences pieaugumu.
Tomēr Latvijas valdība pagaidām nav ņēmusi vērā SVF ekspertu ieteikumus atvieglot ārvalstniekiem piekļuvi valsts darba tirgū.
Bite piezīmēja, ka šajā politikā valstī ir vieni līderi — nacionālisti, kuri pēc savas dabas ir turvredzīgi. Asociācija centusies ar viņiem cīnīties, taču bez rezultāta. Viņu politiskā spēle ar saviem ne īpaši izglītotajiem vēlētājiem dara savu, un ar normāliem argumentiem nacionālistus pārliecināt nav iespējams, ir pārliecināts Karavelas līdzīpašnieks Andris Bite.
Konservatīvās partijas VL-TB/LNNK locekļi tradicionāli iebilst pret darbaspēku ievešanu. Saeimas deputāts Jānis Dombrava atgādina padomju laiku pieredzi, kad republikā iebraucis liels skaits padomju pilsoņu.
