RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Gāzes transporta sistēmas operators Conexus Baltic Grid iesniedza prasību Rīgas Administratīvajā apgabaltiesā pret Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) ar prasību iekļaut dabasgāzes padeves tarifā papildus vērtību, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā".
GTS un Inčukalna krātuves operators paziņoja, ka komisijas apstiprināto tarifu rezultātā nesaņems trīs miljonus eiro, kuri pērna gada rudenī tika iztērēti degvielas iesūknēšanas nodrošināšanai gāzes krātuvē.
Inčukalna gāzes krātuvei jāsatur tik daudz degvielas, lai spēcīga sala vai maksimālas patērēšanas gadījumā gāzes spiediens ļautu padot to nepārtraukti. Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu, pienākums nodrošināt pietiekamu spiedienu "caurulē", un līdz ar to arī nepieciešamo gāzes krājumu, gulstas uz uzņēmumu, kurš pārvalda gāzes krātuvi. Latvijas gadījumā tas ir Conexus Baltic Grid.
Lai nodrošinātu spiediena izveidošanai pietiekamo gāzes apjomu, Conexus veic noteikta zilās degvielas apjoma uzglabāšanas tiesību pārdošanas izsoles. Taču ņemot vērā, ka tās īpašnieks kādu laiku nevarēs izmantot Inčukalnā iesūknētu gāzi, operatoram nākas sniegt tirgotājiem piekļuvi gāzes krātuvei par zemāku cenu — citādi pārdevējiem nav stimula iesūknēt tajā savu gāzi. Cenas starpību spiesti kompensēt visi gāzes patērētāji — Conexus iekļāvis to kopējā tarifā.
Taču regulators nepiekrita šādiem aprēķiniem.
"Atbilstoši Eiropas Komisijas pētījumam, krātuvē uz apkures sezonas sākumu ir nepieciešams 700 miljoni kubikmetru gāzes. Tas ko mēs faktiski redzējām — tur bija 1,5 miljardi kubikmetru gāzes. No kā mēs varam secināt, ka pat bez izsoles krātuvē būtu bijis pietiekoši daudz gāzes. Nepastāv ne juridiski, ne ekonomiski apsvērumi, kādēļ šādas izmaksas būtu tarifā iekļaujamas," paziņoja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Tādēļ Conexus Baltic Grid prasības regulators atzina vien daļēji. Piecus miljonus eiro patērētāju vidū tomēr sadalīs, savukārt 3 miljonus operators nesaņems.
Conexus Baltic Grid šādam lēmumam nepiekrīt, kompānijā norāda: izsoles izsludināšanas brīdī nebija vienotu noteikumu par to, kādu apjomu nepieciešams iesūknēt.
"Mēs uzskatām, ka, ja tehniskie eksperti, kas ar krātuvi strādā jau 50 gadus, ir pateikuši, ka šāds apjoms ir vajadzīgs, tad nav pamata to apstrīdēt. Eiropā ir vairāki krīzes scenāriji gadījumam, ja notiek gāzes padeves traucējumi plašos reģionos. Un tur runa ir par citiem apjomiem: 800 miljoni kubikmetru pirms sezonas sākuma, pēc tam vismaz 500 miljoni 1. janvārī. Un vismaz 300 — 1. martā. Metodika, kas bija spēkā pagājušajā gadā, paredzēja, ka izdevumus, kas ir nepieciešami sistēmas darbībai, var iekļaut tarifos. Tālāk regulators martā ir pieņēmis, ka tomēr nekādus izdevumus nedrīkst iekļaut. Tad jūnijā atkal atļāva daļu no tēriņiem iekļaut," paskaidroja Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.
Uzņēmums nosūtījis iesniegumu Administratīvajai apgabaltiesai ar prasību iekļaut tarifā nesaņemtos trīs miljonus. Kā saka uzņēmumā, parastai mājsaimniecībai ar gāzes plīti tas nozīmēt rēķina palielināšanos par 1 eirocentu mēnesī. Tiem, kas izmanto gāzi apkurei, — par 40 eirocentiem.
