RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Saskaņā ar Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra (ECDC) datiem, pēdējo triju gadu laikā Eiropā fiksēti 47 listeriozes gadījumi. Slimība novedusi pie letāla iznākuma deviņos gadījumos Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Austrijā un Lielbritānijā.
Veselībai bīstamas baktērijas atrastas saldētā kukurūzā, spinātos, zaļajās pupiņās, ko Eiropas veikaliem vismaz divus gadus piegādājis uzņēmums no Ungārijas. Saskaņā ar ierēdņu rīkojumu šajā valstī jūlijā veikalos izņemti visi šī uzņēmuma ražotie saldētie dārzeņi. Bez tam tiek veikta visu fabrikas iekārtu demontāža un dezinfekcija.
Arī Igaunijā vairāki uzņēmumi nolēmuši neriskēt un atsaukuši daļu savas produkcijas no vietējiem veikaliem, ņemot vērā iespējamo saindēšanos. Šādu lēmumu pieņēmušas firmas Maahärra un Härmavili.
Aukstumnoturīgas baktērijas
Ārste Aleksandra Rautio pastāstīja Sputnik Igaunija, ka listerioze ir infekcijas slimība, ko rada baktērijas (Listeria monocytogenes). Viņa uzsvēra, ka iespējams inficēties neatkarīgi no gadalaika, taču vasarā saslimšana novērojama biežāk.
"Cilvēka organismā baktērija nokļūst ar inficētiem dzīvnieku vai augu valsts izcelsmes pārtikas produktiem. Atšķirībā no daudzām citām baktērijām listērijas ir noturīgas pret apkārtējās vides apstākļiem un spēj vairoties ledusskapī," – brīdināja doktore Rautio.
Ārste norādīja, ka infekcija var uzturēties termiski nepietiekami apstrādātā gaļā, nepasterizētā pienā vai no tā ražotā sierā, kā arī svaigos dārzeņos un augļos.
Riska grupā ir grūtnieces un cienījama vecuma cilvēki
Īpašs saslimšanas risks draud cilvēkiem ar imūndeficītu (novājinātu imūnsistēmu), grūtnieces, cienījama vecuma cilvēki, cilvēki pēc donoru orgānu pārstādīšanas vai ar hroniskām slimībām. Aleksandras Rautio dati liecina, ka pirms diviem gadiem Igaunijā saslimuši deviņi cilvēki, pērn – četri, bet šogad – jau astoņi.
"Gandrīz ik gadus Igaunijā listeriozes rezultātā mirst viens vai divi cilvēki, un visbiežāk ar to saslimst cilvēki vecumā no 50 gadiem," – pastāstīja Aleksandra Rautio.
Ārste atzīmēja, ka listerioze sākas kā zarnu infekcija, tai raksturīga nelaba dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja un paaugstināta temperatūra (38-39 grādi). Trešajā vai ceturtajā dienā infekcija var pāriet centrālajā nervu sistēmā – sākas meningīts un/vai encefalīts, kas var novest pie neārstējamām sekām un nāves.
Grūtniecēm infekcija pakļauj riskam embrija attīstību, iespējamas priekšlaicīgas dzemdības un nedzīva embrija dzemdēšana. Ja bērns piedzims dzīvs, viņam novērojama virkne iekšējo orgānu bojājumu, tāpēc viņš nav dzīvotspējīgs. Pat gadījumā, ja embrijs netiks inficēts caur placentu, bērns var inficēties dzemdību laikā vai pēc tām.
Rūpīgi mazgāt rokas un atteikties no jēlas gaļas
Cilvēkiem riska grupā ārste iesaka atteikties no termiski neapstrādātas gaļas, nepasterizēta piena un tā produktu, kūpinātu zivju, svaigu nemazgātu augļu un dārzeņu lietošanas uzturā.
Aleksandra Rautio atgādināja, ka visi saldētie dārzeņi ir jāapstrādā termiski, pēc svaigu produktu sagriešanas un pagatavošanas rūpīgi jāmazgā rokas, naži un virsma, uz kuras produkti apstrādāti. Svarīgi ir nekontaktēties ar slimiem mājdzīvniekiem.
Ja tomēr cilvēks inficējies ar listeriozi, jāvēršas pie ārsta, kurš noteiks ārstēšanas kursu, piezīmēja ārste.
