Drošības policija atteikusies ierosināt krimināllietu pret rakstnieku un žurnālistu Didzi Sedlenieku, kurš nosaucis krievus par "ģenētisku novirzi no vispārcilvēciskajām vērtībām". Daži iesniegumu autori jau saņēmuši DP noraidījumu. Ja cilvēki, kuri iesniedza iesniegumus, vēlas nevis īsu reklāmu, bet gan sodīt prātā jukušo rusofobu, rodas jautājums: ko darīt talāk? Tas ir — tiesiskajā aspektā.
Lieta tāda, ka Latvijas likumdošana paredz: Ģenerālprokuratūrā apstrīdēt saņemto atteikumu nav iespējams. Neieslīgšu juridiskās niansēs, taču visu šo ceļu esmu nogājis, nodarbojoties ar faktiski līdzīgo Šnores lietu. Atgādināšu — Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris nosauca krievus par utīm, kas esot salīdušas Latvijas kažokā. Vārdu sakot, Latvijā tālāku iespēju nav — punkts.
Eiropa arī nepalīdzēs. Ne jau tāpēc, ka tā būtu slikta, vienkārši nav nekādu Eiropai kopīgu juridisko mehānismu fiziskas personas saukšanai pie kriminālatbildības (izņemot noziegumus pret cilvēki, genocīdu utt.). Daudzi Latvijā to nesaprot un draud aiziet līdz ECT. Tās ir tukšas runas. Eiropas Cilvēktiesību tiesai ar to nav nekāda sakara, tā nav šīs iestādes kompetence.
Taču ir valsts, kam ir tiesības saukt Sedlenieka kungu pie atbildības. Tā ir Krievija.
Esmu jau sīki rakstījis par šo jautājumu, atkārtošu tikai galveno domu.
Saskaņā ar Krievijas Kriminālkodeksa 12. panta 3. daļu iespējams ierosināt krimināllietas pret ārvalstniekiem, kas izdarījuši noziegumus aiz KF robežām, ja noziegums izdarīts pret Krievijas Federāciju vai Krievijas pilsoņiem. Pie tam tas iespējams, ja lietu nav ierosinājušas vietējās tiesībsargājošās iestādes.
Latvijā mīt vairāk nekā 40 tūkstoši Krievijas pilsoņu, un Sedlenieka nacistiskie apglalvojumi, protams, attiecināti arī uz viņiem. Drošības policija atteikusies sākt krimināllietu, iesniedzēji saņēmuši rakstisku noraidījumu. Tātad abi noteikumi ir ievēroti. Krievijai ir likumīgs pamats ierosināt krimināllietu pret Sedlenieku saskaņā ar KF KK 282. pantu "Naida vai nesaskaņu kurināšana, kā arī cilvēka cieņas pazemošana".
Manu iesniegumu ar lūgumu ierosināt lietu pret Šnori Krievijas Izmeklēšanas komiteja izskata, lēmums vēl nav pieņemts. Piedāvāju visiem, kas tagad saņēmuši DP atteikumu, izmēģināt līdzīgu ceļu: vērsties Krievijas Ģenerālprokuratūrā, kas nodos iesniegumu Izmeklēšanas komitejai.
Tiem, kuri piedāvāto taktiku uzskata par utopisku, atgādināšu, ka tikai pirms nedēļas Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu pret prokuroru un tiesnešu grupu no Krievijas. Viņi tiek turēti aizdomās saskaņā ar KF KK 299. pantu "Apzināti nevainīgas personas saukšana pie kriminālatbildības" (runa ir par Krievijas pilsoņu nelikumīgu vajāšanu, kuri, būdami Padomju armijā, piedalījās 1991. gada notikumos Lietuvā). Racionāla un absolūti likumīga atbilde uz Lietuvas varasiestāžu tiesisko patvaļu pret Krievijas pilsoņiem.
Utopisks ir nevis mans ierosinājums, bet gan naivās cerības uz to, ka krievu mazākumtautība Latvijā spēs aizsargāt savas tiesības bez Krievijas atbalsta. Nespēs, tā nemēdz būt, ka mazākumtautība uzvarētu bez ārēja atbalsta.
Tiesa, jāpārdomā, ko Krievija spēj izdarīt un ko — ne. Gan stāsts par Nadeždu Savčenko, gan manis pieminētais piemērs liecina, ka Krievija ir gatava sākt kriminālvajāšanu pret ārvalstniekiem, kuri izdarījuši noziegumu pret Krievijas pilsoņiem aiz tās robežām. Tātad iespēja ir jāizmanto.
Protams, vienkāršāk ir uzrakstīt sašutuma pilnu rakstu par nacismu Latvijā, par nelaimīgajiem beztiesiskajiem krieviem un noslēgumā paplātīt rokas: re, kādas šausmas notiek, un neko nevar izdarīt… Pamēģināsim tomēr mazāk vaimanāt un pievērsīsimies praktiskiem risinājumiem, izmantojot esošās iespējas.
Optimāls variants, lai arī ne obligāts: būtu labi, ja iesniegumu Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm par Sedlenieka izteikumiem iesniegtu Latvijā dzīvojošs Krievijas pilsonis. Domāju, izredzes pieaugtu.
