Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi lietu pret tiesnešiem no Lietuvas

© Sputnik / Антон Денисов / Pāriet pie mediju bankasKrievijas Izmeklēšanas komitejas automašīna
Krievijas Izmeklēšanas komitejas automašīna - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Tiesnešus "13. janvāra lietā" apsūdz par neapšaubāmi nevainīga cilvēka saukšanu pie kriminālatbildības.

RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi lietu pret ģenerālprokuroriem un tiesnešiem no Lietuvas sakarā ar nevainīgu personu saukšanu pie atbildības lietā par notikumiem Viļņā 1991. gadā, informēja Sputnik Lietuva

Lieta saskaņā ar Krievijas Kriminālkodeksa 299. pantu par neapšaubāmi nevainīgas personas saukšanu pie kriminālatbildības tika ierosināta, kad Lietuvas Ģenerālprokuratūras Organizēto noziegumu un korupcijas izmeklēšanas deparamenta prokurors un citas amatpersonas pieņēma atbilstošus lēmumus pret Krievijas pilsoņiem.

Temīdas statuja - Sputnik Latvija
Noslēgta pirmstiesas izmeklēšana par notikumiem Viļņā 1991. gadā

Kopš 2006. gada Lietuvā sākusies kriminālvajāšana pret 60 bijušajiem padomju karavīriem, kuru lielākā daļa patlaban ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Lietas izskatīšana tiesā sākās 2016. gadā. Visi tiesājamie apsūdzēti par noziegumiem nekārtību laikā 1991. gada janvārī Viļņā. Lietuvas ierēdņi apgalvo, ka padomju karavīri vainojami par 14 cilvēku bojāeju un vairāk nekā 700 cilvēku ievainojumiem, turklāt centušies gāzt "likumīgi izveidoto Lietuvas valdību".

Pēc Lietuvas prokuratūras darbinieku lūguma Viļņas pilsētas iecirkņa tiesas tiesnesis sankcionēja aizmugurisku Krievijas pilsoņu arestu, viņi izsludināti meklēšanā. 2011. gadā viens no viņiem — Mihails Golovatovs tika aizturēts Austrijā, taču atbrīvots, ņemot vērā kriminālvajāšanas nepamatotību. 2014. gadā Lietuva aizturēja vēl vienu bijušo PSRS karavīru — Juriju Meļu. Patlaban viņš ir arestēts.

"Krievijas pilsoņu kriminālvajāšana notiek saskaņā ar Lietuvas Republikas Kriminālkodeksu, kas pieņemts 2011. gadā, ilgus gadus pēc 1991. gada notikumiem, tas ir, pielietojot atgriezenisku spēku krimināllikumam, kas pastiprina sodu. Šāda prakse neatbilst vispārpieņemtajiem starptautisko tiesību un kriminālprocesa principiem," — uzsvēra IK pārstāve Svetlana Petrenko.

Krievija jau vairākkārt ir norādījusi, ka tiesas process lietā par 1991. gada notikumiem pārkāpj starptautisko tiesību normas un Lietuvas iekšējo krimināllikumu un norit "soda justīcijas sliktākajās tradīcijās".

Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs atzīmēja, ka apsūdzība vēl joprojām nav iesniegusi pierādījumus tam, ka upuri gājuši bojā no padomju karavīru rokas. Jāpiebilst, ka valstī ar likumu aizliegts izteikt citas versijas, kas neatbilst oficiālajam traktējumam par Lietuvas jaunākās vēstures pretrunīgajām epizodēm, tātad apsūdzētajiem faktiski nav iespējas pilnā mērā aizstāvēties tiesā.    

Ziņu lente
0