RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Nākamā sasaukuma Polijas Seimam jāsagatavo pretenzijas Krievijai par kara reparācijām, paziņoja parlamenta Reparāciju izmaksāšanas jautājumu komitejas vadītājs Arkadiušs Muļarčiks intervijā izdevumam Rzeczpospolita.
Iepriekš Polijas valdošās partijas "Tiesības un taisnīgums" (PiS) pārstāvji paziņoja, ka viņu valsts vēlas panākt kara reparācijas ne vien no Vācijas, bet arī no Krievijas. Pēc Polijas Seima deputāta Jana Mosiņska (PiS) domām, taisnīga ir prasība "sēsties pie galda un parunāt par to, kādā veidā šīs kara reparācijas izdarīt". Tieslietu ministra vietnieks Patriks Jakijs piebilda, ka Polija pēc 1945. gada "iztērēja triljoniem zlotu" valsts atjaunošanai pēc Otrā pasaules kara.
"Es uzskatu, ka nākamajā Seima sasaukumā jābūt izveidotai atskaitei par kara zaudējumiem, kuras radījusi Padomju Krievija. Es zinu, ka šādas atskaites sagatavojušas Baltijas valstis. Protams, būs problēmas ar to saņemšanu, jo mūsdienu Krievija ir valsts, kura neievēro tiesības un starptautisko kārtību. Taču šādai atskaitei ir jābūt," pateica Muļarčiks.
Krievijas senators Aleksejs Puškovs iepriekš komentēja Polijas politiķu iniciatīvu, paziņojot, ka nekādas reparācijas no Krievijas valsts nesaņemšot, jo tai nav tādu tiesību. Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs nosauca Polijas varasiestāžu prasību par iešanu stupceļā. Pēc viņa sacītā, šādā situācijā rodas jautājums, kā var novērtēt 600 tūkstošu padomju karavīru dzīvības, kuri atdeva savas dzīvības par Polijas atbrīvošanu no fašistu okupācijas. Valsts Domes Starptautisko lietu komitejas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Novikovs atzīmēja, ka Krievijas varasiestādēm nevajadzētu izteikt oficiālus paziņojumus, atbildot uz šo iniciatīvu.
Baltijas valstis uzskata, ka Padomju Savienība tās okupēja no 1940. līdz 1991. gadam. 2015. gada novembrī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kurš paredz darbību koordināciju sakarā ar prasību izvirzīšanu Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" atlīdzināšanu. Zaudējumus, kuri nodarīti Latvijai ar atrašanos PSRS sastāvā, speciāla komisija novērtējusi 300 miljardos eiro.
Krievija kā PSRS tiesību mantotāja kategoriski nepiekrīt šādai jautājuma uzstādīšanai. Ne par kādu Baltijas valstu okupāciju no PSRS puses 1940. gadā nevar būt ne runas, uzsvēra Krievijas ĀM, savukārt iestādes vadītājs Sergejs Lavrovs pateica, ka daudzu miljardu kompensācijas prasības Latvijai par padomju pagātni Krievijai izvirza "slimi cilvēki ar jau nelabojamu psihi".
Baltijas valstu pievienošana PSRS tiek vērtēta kā to laiku starptautiskajam likuma normām atbilstoša, paskaidroja Krievijas ĀM. Pats termins "okupācija" nevar tikt izmantots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbība, savukārt karaspēku ievešana notika uz vienošanās pamata un acīmredzami izteiktu republikās pastāvējušo nacionālo varasiestāžu piekrišanu.
Vācija nemaksās
Iepriekš premjerministre Beāta Šidlo paziņoja, ka Polijai ir tiesības saņemt reparācijas no Vācijas par zaudējumiem, kuri tika nodarīti Otrā pasaules kara laikā. Pēc viņas domām, reparācijām jākļūst par "taisnīguma atgādinājumu, par to, kas pieder Polijai".
VFR valdība uzskata jautājumu par kara reparācijām Polijai slēgtu. VFR valdības pārstāvja oficiālā vietniece Ulrike Demmere paziņoja, ka Vācija, neapšaubāmi, ir atbildīga par Otro pasaules karu morālā, politiskā un finanšu ziņā, taču "vācu reparāciju jautājums Polijai tika iepriekš noregulēts politiskā un likuma līmenī".
Potsdamas konferences laikā 1945. gadā tika panākta vienošanās, saskaņā ar kuru Polija saņēma reparācijas no PSRS daļas, kura nāca no Vācijas austrumu zonas. Peč dažiem gadiem PSRS un Polijas Tautas Republika (PTR) noslēdza vienošanos, kura pārtrauca reparāciju vākšanu no VDR kopš 1954. gada.
