RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Kopš "zaļā koridora" darbības uzsākšanas slimniekiem ar aizdomām par jebkādām onkoloģiskām saslimšanām, ģimenes ārsti sākuši divreiz vairāk savus pacientus nosūtīt uz onkoloģijas centru, un atkal izveidojušās rindas, vēsta LTV.
Ārsti atzīst, ka dažkārt nodrošināt pieejamību visiem laicīgi nav iespējams, un ne jau tāpēc vien, ka trūkst speciālistu. Apmēram ceturtā daļa no tiem, kam ģimenes ārsti izraksta nosūtījumu ar īpašo kodu, vispār necieš no no vēža. Tā izrādās ļoti laba ziņa viņiem pašiem, taču pagarina gaidīšanas laiku tiem, kuru diagnoze apstiprinās.
Agrāk "zaļais koridors" bija atvērts 11 diagnozēm, taču tagad ierobežojumi ir atcelti: jebkurš pacients ar aizdomām par vēzi tiek apkalpots pēc paātrinātas programmas, saka Hematoloģijas klīnikas Ambulatorās daļas nodaļas vadītāja Ilze Trociukas.
"Ja tā ir akūta leikoze vai nopietna limfmezglu saslimšana, tas ir būtiski. Pa šo mēnesi slimība var strauji progresēt, un ir gadījumi, kad pacients vienkārši neatnāk līdz nodaļai. Jo nomirst."
Pērn pa "zaļo koridoru" tika pieņemti vidēji 315 pacienti mēnesī. Šogad to skaits pieaug. Februārī bija 438, aprīlī — 506, maijā — jau 745. Ne visi izrādās patiešām slimi ar vēzi: dažkārt tas ir uzreiz manāma, daļai aizdomas par onkoloģijas slimību pazūd pēc izmeklēšanas.
Onkoloģijas centra ambulatorās daļas vadītāja Baiba Šteinerte uzsver: tas ir ģimenes ārsta darbības lauks — izvērtēt slimnieka stāvokli, nevis sūtīt viņu uzreiz pie onkologa.
"Ģimenes ārsts piesakot nav veicis izmeklējumus, ir tikai uzrakstīts kods, bet nav papildu izmeklējumu, kas apstiprina [diagnozi]. Vienkārši — "zaļais koridors". Tas rada papildu rindas, lai pieņemtu [pacientu]. Nevienam atteikts netiek," saka Šteinerte.
Līdzīgu sistēmu Veselības ministrija grasās ieviest arī sirds un asinsvadu slimniekiem.
