RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Latvijā nav lielas bēgļu problēmas — vairums no viņiem ir atraduši labāku dzīvi Rietumvalstīs. Par to IeM pārstāvji pastāstīja kanālam LNT.
Neviena valsts iestāde nevar pateikt tieši, cik no 374 bēgļiem un personām ar alternatīvu statusu, kuri tika pārvesti uz Latviju, valstī palicis. Tieši dati ir tikai par septiņpadsmit no tiem — Sabiedrības integrācijas fonda projekta dalībniekiem.
Valsts apmaksā viņiem īri un komunālos maksājumus. Četrām ģimenēm kopumā tie ir 14 tūkstoši eiro.
Iespējams, arī šie bēgļi drīzumā pametīs Latviju — gada beigās valsts pārstās sniegt viņiem atbalstu.
"Protams, ir zināmas bažas, ka dažās ģimenēs varētu nepietikt līdzekļu pašiem no nākamā gada apmaksāt pilnībā visus maksājumus par dzīvokļa īri un komunālajiem maksājumiem un uzturēt ģimeni," pastāstīja Sabiedrības integrācijas fonda projektu nodaļas vadītāja Alda Sebre.
Viens no iemesliem — nepietiekamas latviešu valodas prasmes. Tādēļ bēgļi var atrast tikai mazkvalificētu darbu ar mazu algu.
Pašvaldības viņiem piešķir tādus pašus palīdzības veidus, kādi tiek sniegti maznodrošinātiem latviešiem, piemēram, transporta atvieglojumi vai bērnu ēdināšanu pirmsskolas iestādēs. Tikai bēgļu gadījumā šīs summas pašvaldībām kompensē valsts. Pērn kopējā pabalstu summa sastādījusi apmēram 13 300 eiro. Taču, kā rāda Rīgas piemērs, pat tas nepalīdz atbalstīt bēgļu ģimenes pietiekamā mērā.
Kā pastāstīja Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvis Aldis Strapcāns, no sešām ģimenēm Rīgā četras pazudušos no sociālo dienestu redzesloka un, visticamāk, pametušas valsti.
"Tās ģimenes izvēlas doties projām nekā palikt te. Galvenais iemesls — zems ienākumu līmenis, pat ja persona atrod darbu. Atalgojums nav pietiekošs, lai segtu dzīvokļa izmaksas," pastāstīja Strapcāns.
Ir arī pozitīvi piemēri — Jelgavā dzīvo Sīrijas ģimene ar četriem bērniem, kurai pašvaldība piešķīrusi četru istabu dzīvokli. Šobrīd ģimenē strādā divi — tēvs un vecākā meita — vietējā fabrikā. Valsts atbalsts ļāvis ģimenei uzelpot un kaut kā iekārtoties uz dzīvi.
"Sociālā darba speciālisti uzskata, ka ģimene sociāli funkcionē, līdz ar to viņi var pastāvēt par sevi paši," pastāstīja Jelgavas sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietniece Jeļena Laškova.
Bēgļu pārvietošana uz Latviju no Grieķijas un Itālija beigusies janvārī, kad pēdējie septiņi cilvēki atbrauca uz Mucenieku centru. Iegūstot bēgļu statusu vai alternatīvu statusu, viņiem bija jāpamet Mucenieki, taču tas joprojām nav noticis. Viņu kuratori nevar atrast dzīvesvietu ar pietiekami zemu īres maksu, un, lai neliktu bēgļiem nodarboties ar klaiņošanu ielās, tika nolemts atļaut šiem septiņiem arī tālāk palikt Muceniekos.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem izjūt negatīvas emocijas attiecībā pret imigrantiem.
