RĪGA, 25. jūnijs — Sputnik. Svētdien, 24. jūnijā Briselē notika desmit ES valstu un valdību vadītāju neformāla tikšanās, kuras gaitā politiķi centās atrisināt imigrācijas politikas radītos konfliktus, vēsta Sputnik Igaunija.
No vienas puses, informēja portāls ERR, atsaucoties uz Eiropas Komisijas atskaiti, kopējie rādītāji visos Vidusjūras koridoros (Austrumu, Centrālajā un Rietumu koridorā) liecina par migrantu plūsmas būtisku samazināšanos, kas 2015. gadā sastādīja 1,05 milj. cilvēku 2015. gadā, 374 000 cilvēki 2016. gadā, 184 700 — 2017. gadā un 50 300 — 2018. gada pirmajā pusgadā.
Tātad, saskaņā ar oficiālo statistiku, kopš 2015. gada ES valstīs apmetušies vairāk nekā 1,6 milj. neizmitinātu migrantu, kuri paliek ES teritorijā. To skaits pieaug, lai arī lēnāk nekā krīzes sākumā 2015. gadā.
No otras puses, ES jaunās migrācijas krīzes iemesls kļūst skaidrāks, salīdzinot iebraukušo migrantu skaitu ar tiem, kuri jau izmitināti ES saskāņā ar kvotu shēmām. Šajā laikā izmitināti aptuveni 35 000 cilvēku, tas ir mazliet vairāk nekā 2% no visiem iebraukušajiem un oficiāli reģistrētajiem nelegāļiem.
Aģentūra RIA Novosti informēja, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvājis migrācijas problēmu risināšanai aktīvāk strādāt ar valstīm, no kurām bēgļi ierodas vai kuras šķērso, palielināt kopējā robežsardzes dienesta finansējumu, kā arī atrisināt jautājumu par platformām darbam ar migrantiem, šajā darbā iesaistot ANO Augsto komisāru bēgļu lietās. Tas varētu nozīmēt, ka Francija un Spānija piedāvā izveidot "slēgtus centrus" migrantu uzņemšanai, kas atvieglotu patvēruma piešķiršanu visiem, kam uz to ir tiesības.
Iepriekš Sputnik Igaunija vēstīja, ka Eiropā tuvākajā laikā gaidāms vēl viens strīdīgs mēģinājums noskaidrot attieksmi pret migrantiem. 28. jūnijā gaidāmais ES valstu samits veltīts imigrācijas un eirozonas reformas tēmām, taču pirmais jautājums neizbēgami radīs sāpīgākos strīdus, ņemot vērā plaisu savienības valstu starpā.
