RĪGA, 29. jūlijs — Sputnik. Facebook dibinātājs riskē pamest pasaules bagātāko cilvēku piecinieku. Kāpēc investoru noskaņojums krasi mainījies, un vai tas nozīmē jaunas biržas krīzes sākumu, par to lasiet RIA Novosti autora Aleksandra Ļesniha materiālā.
Gaidas un realitāte
Facebook ieinteresēto pušu gaidas nav īstenojušās pirmo reizi kopš 2015. gada. Ieņēmumi — 13,2 miljardi dolāru — izrādījās vismaz par 200 miljoniem mazāki, nekā to prognozējuši analītiķi. Vīlušies viņi arī par sociālajā tīkla auditorijas paplašināšanas rādītājiem: ASV un Kanādā lietotāju skaits nav mainījies (241 miljons cilvēku), bet Eiropā pat samazinājies (no 377 miljoniem līdz 376 miljoniem).
Tomēr visvairāk cenu ietekmēja Facebook finanšu direktora Deivida Vernera paziņojums par to, ka tuvākajā laikā kompānijas tīrā peļņa samazināsies aptuveni par trešdaļu — no 47 līdz 30 procentiem. To viņš pamatoja ar ieņēmumu krišanos dolāru izteiksmē no Vecās pasaules dolāra nostiprināšanās rezultātā attiecībā pret citām valūtām, funkcijas Stories zemu ienesīgumu, kas neizraisīja reklāmdevēju interesi, un jauno lietotāju datu aizsardzības politiku Eiropā.
Novērtējot Vernera atklātību, investori sarīkoja akciju masu izpārdošanu.
Kara atbalsis
Facebook nepatikšanas sākās, kad medijos parādījās informācija par to, ka 2016. gadā priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzņēmums Cambridge Analytica, kas sadarbojās ar ASV prezidenta kandidātu Donaldu Trampu, nelikumīgi ieguvis piekļuvi sociālā tīkla 87 miljonu lietotāju datiem. Galvenokārt no ASV.
Lielo datu analīzes modernas tehnoloģijas pārvērš šādus informācijas masīvus par efektīvu mērķtiecīgas reklāmas instrumentu. Facebook gadījumā viss bija vēl ļaunāk — datus vāca, izmantojot programmu, kas piedāvāja iziet psiholoģisku testu par atlīdzību.
Rezultātā Cambridge Analytica saņēma psiholoģiskos profilus, un kompānijas priekšvēlēšanu tehnoloģiju speciālisti varēja izplatīt politisko reklāmu, kas sekmēja balsošanu par vēlamo kandidātu. Jāatzīmē, ka šo tehnoloģiju izmantoja arī Baraka Obamas štābs iepriekšējās vēlēšanās. Taču toreiz nav izdevies noteikt informācijas avotu.
Jūs taču brīdināja
Jūnija beigās ekonomisti sacēla trauksmi: pasaule stāv uz kārtējās globālās krīzes un tirgu sabrukuma sliekšņa. Par to paziņojuši divi slavenākie riska ieguldījumu fondu Eiropā pārvaldītāji Gregs Koffi un Rasels Klārks, kā arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans. Koffi norāda, ka esošā investīciju situācija pilnībā atkārto 2000. gadu. Klarks arī brīdināja atturēties no investīcijām interneta uzņēmumos, kas agrāk nesa labu peļņu, bet tagad līdzinās burbulim, kas drīz plīsīs pārkaršanas dēļ.
Šķiet, satraucošās prognozes piepildās, un runa nav tikai par Facebook. 16. jūlijā pasaulē lielākais tiešsaistes kino serviss un seriālu ražotājs Netflix publiskoja pārskatu par ieņēmumiem, kas arī lika investoriem izpārdot akcijas.
Netflix radušās līdzīgas problēmas: auditorija ASV tirgū ir palielinājusies par 670 tūkstošiem cilvēku, nevis par gaidītajiem 1,2 miljoniem, bet satura ražošanas izmaksas gada beigās pārsniegs ieņēmumus par trīs miljardiem dolāru. Kopumā diennaktī Netflix akciju vērtība kritusies par 15 procentiem, bet kompānijas kapitalizācija — par 24 miljardiem dolāru.
Arī citus amerikāņu IT gigantus skārusi lejupslīde, kaut gan ne tik strauja. Vienas tirdzniecības sesijas laikā Twitter kļuvis lētāks par 6,5 procentiem, Amazon — par 2,5 procentiem, Apple — par 1,6 procentiem.
Tas atgādina interneta kompāniju krīzi, kas izraisījās 2000. gadā, kad saprātīgas investīcijas tika aizvietotas ar impulsīviem ieguldījumiem strauji attīstošos IT uzņēmumos un jaunuzņēmumos. Praktiski jebkura IT ideja, pat uz vienas lapas uzrakstīta un bez skaidra biznesa plāna, varēja piesaistīt miljoniem dolāru. Investori vairāk baidījās palaist garām jaunas Apple, Amazon un Microsoft, nekā zaudēt naudu.
Pēc tam kad 2000. gada 10. martā Nasdaq Composite indekss atjaunināja 5046,86 punktu maksimumu, tālredzīgākie investori sāka fiksēt peļņu, izpārdot neienesīgu IT jaunuzņēmumu pārvērtētas akcijas. Tirgus sabruka, un 2002. gada 9. oktobrī Nasdaq Composite noslīdēja līdz vēsturiskajam minimumam – 1114,11 punktiem.
Ja IT burbulis plīsīs tuvākajā laikā, tas skars ASV ekonomiku stiprāk nekā pirms 18 gadiem. Trampa uzsākto tirdzniecības karu apstākļos tieši tehnoloģiskās kompānijas attur tirgu no krituma: indeksa kāpumu šogad par 80 procentiem nodrošina FAANG vērtspapīri (Facebook, Apple, Amazon, Netflix, Google).
