RĪGA, 28. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienība piemēro dubultos standartus pret Krievijas gāzesvada projektu "Ziemeļu straume 2", paziņoja aģentūrai RIA Novosti Ungārijas ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs Pēters Sījārto.
"Mēs neesam projekta daļa, mēs nevaram būt pret to. Taču es varu teikt, ka pastāv nepieņemami dubultie standarti," — pateica viņš. "Bijušo projektu "Dienvidu straume", kurš palielinātu Centrāleiropas maršrutu diversifikāciju, "nogalināja" Eiropas Komisija. Un tagad mēs atkal neredzam komisijas atbalstu. Es nevaru iedomāties atvainošanās vai iemeslus, ko varētu minēt komisija… tie vienkārši ir dubultie standarti," — paziņoja Sījārto.
2014. gadā Krievija ES pozīcijas dēļ paziņoja par "Dienvidu straumes" darbu pārtraukšanu, tai bija jāiziet cauri Bulgārijai, Serbijai un Ungārijai, par labu jaunajam gāzesvadam Melnajā jūrā Turcijas virzienā ("Turcijas straume").
Šonedēļ ASV valsts sekretāra palīga vietniece Sandra Oudkīrka pastāstīja par ASV cerībām uz to, ka Eiropas Savienība pati apturēs vai atliks "Ziemeļu straumes 2" celtniecību.
"Es neuzskatu, ka tas esot sekmīgais projekts. Manuprāt Eiropai ir instrumenti, lai apturētu (projektu – red.), pagaidām apturētu vai padarītu tā, lai tas atbilstu enerģētiskās neatkarības prasībām. Man negribētos teikt, ka sankcijas ir pēdējais instruments," — paziņoja viņa diskusiju laikā Atlantijas padomē.
Iepriekš Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Aleksandrs Gruško paziņoja, ka Krieviju turpina uztraukt situācija Eiropas Savienībā sakarā ar "Ziemeļu straumes 2" celtniecību, projektam tiek likti tīši šķēršļi.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno cauruļvadu plānots uzbūvēt blakus esošajai "Ziemeļu straumei". Jūras gāzesvads ies cauri vairāku valstu teritoriālajām un ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām, kuras atrodas Baltijas jūras piekrastes garumā. Viņu vidū — Krievija, Somija, Zviedrija, Dānija un Vācija. Jau saņemtas gāzesvada būvatļaujas no Vācijas, Zviedrijas, Somijas un pirmo — no Krievijas. Izņemot otru Krievijas atļauju, kompānijai Nord Stream 2 AG atlicis tāpat iegūt būvatļauju no Dānijas.
Ar projekta kritiku uzstājas atsevišķas rietumvalstis. "Ziemeļu straumes 2" pretinieku vidū ir Lietuva, Latvija un Polija. Šo valstu parlamentu vadītāji paziņoja, ka gāzesvada celtniecība ir "politisks" projekts. Arī Ukrainas un ASV varas iestādes pastāvīgi kritizē "Ziemeļu straumi 2" — Kijeva baidās pazaudēt ienākumus no Krievijas gāzes tranzīta caur tās teritoriju, savukārt Vašingtona cer īstenot savus SDG piegādes plānus Eiropā.
Krievijā vairākkārt ir norādījusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un tēze par "enerģētiskās drošības draudiem" Eiropai neatbilst patiesībai — tieši pretēji, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus samazināt tranzīta riskus un paaugstinās tās patērētāju gāzes drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā caur Ukrainu, kas samazina tās piegādes cenu.
