NATO samitā Briselē 11.-12. jūlijā tika apspriestas mūsdienu problēmas un izdevumi aizsardzībai. Kārtējo reizi izklāstīts, ka galveno apdraudējumu Rietumiem nes Krievija un tās gāzesvadi uz Eiropu. "Eiroatlantiskās drošības vides stabilitāte un prognozējamība ir mazinājusies… Krievijas provokatīvās militārās darbības rezultātā, tostarp NATO robežu tuvumā, ieskaitot mūsdienīgu divēju mērķu raķešu izvēršanu Kaļiņingradā un vairākkārtējus NATO gaisa telpas pārkāpumus," — teikts samita noslēguma deklarācijā.
Solidaritātes brīnumi lietuviešu stilā
Atsevišķas amerikāņu iniciatīvas jau atspoguļojušās budžetā. Sakarā ar iztēloto Maskavas augošo agresivitāti samitā nolemts tuvāko sešu gadu laikā palielināt alianses militāros izdevumus par 266 miljardiem dolāru.
Tiesa, diskusijā par gāzesvadu grūto likteni Vācijas kanclere Angela Merkele lēnprātīgi piebremzēja ASV prezidentu Donaldu Trampu, kuram gribētos "kareivīgi" novirzīt eiropiešu miljardus no Sibīrijas uz ASV sašķidrinātās gāzes tirgu. Merkele paskaidroja, ka Vācija patstāvīgi pieņem ekonomiskos lēmumus.
Toties Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite kaismīgi atbalstīja visas Trampa iniciatīvas, kuru vidū ir arī ASV militārās klātbūtnes paplašināšanās Austrumeiropā un PGA sistēmu attīstība Baltijas valstīs.
Tikai bizness
Donalds Tramps, kā jau pieredzējis biznesmenis, cenšas vairāk uzspiest (ieroču vai gaisa — tam nav nozīmes) un pārvaldīt globālās naudas plūsmas, nesot labumu ASV. Taču finanšu kustība NATO struktūru attīstības aspektā Austrumeiropā var negatīvi ietekmēt mieru un miljoniem cilvēku likteni. Piemēram, pēc NATO samita Varšavā 2016. gadā Polijā un Baltijas valstīs parādījās NATO daudznacionālie bataljoni. Samits Briselē 2017. gadā piespieda eiropiešus aktīvāk pirkt amerikāņu ieročus. Savukārt pašreizējie lēmumi var kļūt liktenīgi Austrumeiropai.
Nesen Pentagona finansētais Eiropas politikas analīzes centrs publicēja ziņojumu par pasākumiem Baltijas reģiona aizsardzībai no Krievijas. Militātie analītiķi iesaka izvietot NATO pretraķešu kompleksus netālu no Kaļiņingradas apgabala, izveidot Baltijas reģionā loģistikas centrus un degvielas noliktavas, lai paātrinātu reakciju draudu gadījumā — operatīvāk pārvietot papildu spēkus no Vācijas un Polijas.
Tāpat ierosināts pastiprināt izlūkošanas datu apmaiņu starp valstīm — NATO locekļiem un partneriem, ieskaitot Somiju, Zviedriju un Ukrainu. Baltijā dislocētajiem alianses speciālo operāciju spēkiem ieteikts apmācīt vietējos spēkus cīņai pret Krievijas provokatīvajām darbībām.
Pentagons nosūta lielāku daudzumu bruņojuma un Eiropu, tomēr reāla pamata militarizācijai nav. Nekur nav atrodami pierādījumi tam, ka Maskava ilgotos ieņemt Baltiju vai izveidot sauszemes "Suvalku koridoru", kas esot nepieciešams, lai pastiprinātu ietekmi Eiropā, tāpēc tādas darbības un ziņojumi rada iespaidu par nepieciešamību steigšus ārstēties.
Neaptver, ko dara
Aukstais karš ir beidzies pirms trim gadu desmitiem, taču Ziemeļatlantijas alianse joprojām izsūknē naudu no rietumvalstu nodokļu maksātāju kabatām, un viņiem ir jābaidās. Citādi viņi pārstās maksāt. Un Tramps pieprasa vairs ne 2%, bet jau 4% IKP. Ja nebūtu Krievijas, izdomātu vajadzību stāties pretī meteorītu draudiem vai citplanētiešu intrigām — nauda tak nesmird.
Bet par ko īsti domā Lietuva, kura pasaules militārā spēka reitingā ieņem 95. vietu, kas drīzāk gan liecina par nespēku? Šķiet, Lietuvas valsts ir pilnībā zaudējusi suverenitāti un akli seko amerikāņu provokatīvās politikas fārvaterā, lai arī tas nepārprotami garantē nevis reģionālās drošības palielināšanos, bet gan karadarbības pietuvināšanu. Baltijas valstīs, ko neviens tuvākais kaimiņš neapdraud, aizvien jūtamāka ir kara smaka.
Dolāru miljoni no alianses budžeta nekad neuzlabos "jaunās demokrātijas" ekonomiku. Varbūt tikai kaut kas tiks ierēdņiem Lietuvas olimpā.
NATO militārā infrastruktūra Baltijā ir orientēta uz iznīcināšanu, nevis jaunradi un aborigēnu labklājību. Vienu vienīgu reizi palaists, alianses mehānisms var dažu dienu laikā pārvilkt svītru pāri mierīgai dzīvei, iemest valsti viduslaiku cienīgā haosā, gluži kā Afganistānā, Lībijā, Sīrijā. Jebkuras intensitātes NATO un Krievijas militāra konflikta apstākļos alianses Statūtu 5. pants praktiski nolemj alianses locekļus pilnvērtīgam kodolkaram. Tas nav fantastisks bieds, tā ir realitāte, kurai Eiropu pamazām tuvina Tramps. Starp citu, viņš ir aizmirsis, ka arī amerikāņi mūsdienu pasaulē nav visvareni.
Domāju, lietuviešiem un citām Baltijas tautām vajadzētu piekrist amerikāņu prezidentam tikai vienā punktā: "Dažkārt mūsu briesmīgākie ienaidnieki ir tā saucamie draugi."
